Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Buddhavaṃsa-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

buddhaṃsusamāhitaṃ hitaṃ;

Paññāya seṭṭho jinasāvakānaṃ, yaṃ dhammasenāpati dhammarājaṃ;

buddhavaṃso,visuddhavaṃsena vināyakena;

Yāvajjakālā avināsayantā, pāḷikkamañceva ca pāḷiyatthaṃ;

Tasseva sambuddhavaranvayassa, sadā janānaṃ savanāmatassa;

buddhasīhenasīlādiguṇoditena;

Sadā janānaṃ kalināsanassa, ciraṭṭhitatthaṃ jinasāsanassa;

Mahāvihārāgatapāḷimaggasannissitā saṅkaradosahīnā;

buddhavaṃsakathāyaaññaṃ idha natthi yasmā;

Tasmā hi sakkaccasamādhiyuttā, vihāya vikkhepamanaññacittā;

Sabbampi hitvā pana kiccamaññaṃ, sakkacca maccenidha niccakālaṃ;

Tattha ‘‘buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā’’ti vuttattā buddhavaṃso tāva vavatthapetabbo. Tatridaṃ vavatthānaṃ – ito heṭṭhā kappasatasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu uppannānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ uppannakappādiparicchedavasena paveṇivitthārakathā ‘‘buddhavaṃso nāmā’’ti veditabbo.

Svāyaṃ kappaparicchedo nāmaparicchedo gottaparicchedo jātiparicchedo nagaraparicchedo pituparicchedo mātuparicchedo bodhirukkhaparicchedo dhammacakkappavattanaparicchedo abhisamayaparicchedo sāvakasannipātaparicchedo aggasāvakaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo aggasāvikāparicchedo parivārabhikkhuparicchedo raṃsiparicchedo sarīrappamāṇaparicchedo bodhisattādhikāraparicchedo byākaraṇaparicchedo bodhisattapadhānaparicchedo āyuparicchedo parinibbānaparicchedoti imehi pāḷiyā āgatehi bāvīsatiyā paricchedehi paricchinno vavatthito.

sambahulavāropettha ānetabbo. So agāravāsaparicchedo pāsādattayaparicchedo nāṭakitthiparicchedo aggamahesiparicchedo puttaparicchedo yānaparicchedo abhinikkhamanaparicchedo padhānaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo vihāraparicchedoti dasadhā vavatthito hoti.

Taṃ sambahulavārampi, yathāṭṭhāne mayaṃ pana;

So evaṃ vavatthito pana –

Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito;

Sabbametaṃ vidhiṃ vatvā, pubbameva samāsato;

kenāyaṃ desitoti ayaṃ buddhavaṃso kena desito? Sabbadhammesu appaṭihatañāṇacārena dasabalena catuvesārajjavisāradena dhammarājena dhammassāminā tathāgatena sabbaññunā sammāsambuddhena desito.

Kattha desitoti? Kapilavatthumahānagare nigrodhārāmamahāvihāre paramarucirasandassane devamanussanayananipātabhūte ratanacaṅkame caṅkamantena desito.

Kassatthāyaca desitoti? Dvāsītiyā ñātisahassānaṃ anekakoṭīnañca devamanussānaṃ atthāya desito.

Kimatthāya desitoti? Caturoghanittharaṇatthāya desito.

Kadā desitoti bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Kathaṃ?Paṭhamaṃvassaṃ isipatane dhammacakkaṃ (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane migadāye vasi.Dutiyaṃvassaṃ rājagahaṃ upanissāya veḷuvane mahāvihāre.Tatiyacatutthānipi tattheva.Pañcamaṃvesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.Chaṭṭhaṃmakulapabbate.Sattamaṃtāvatiṃsabhavane.Aṭṭhamaṃbhaggesu saṃsumāragiriṃ upanissāya bhesakaḷāvane.Navamaṃkosambiyaṃ.Dasamaṃpālileyyakavanasaṇḍe.Ekādasamaṃnāḷāyaṃ brāhmaṇagāme.Dvādasamaṃverañjāyaṃ.Terasamaṃcāliyapabbate.Cuddasamaṃjetavanamahāvihāre.Pañcadasamaṃkapilavatthumahānagare.Soḷasamaṃāḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ.Sattarasamaṃrājagaheyeva.Aṭṭhārasamaṃcāliyapabbateyeva. Tathāekūnavīsatimaṃ vīsatimaṃpana vassaṃ rājagaheyeva vasi. Tena vuttaṃ – ‘‘bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasī’’ti. Tato paṭṭhāya pana sāvatthiṃyeva upanissāya jetavanamahāvihāre ca pubbārāme ca dhuvaparibhogavasena vasi.

yamakapāṭihāriyaṃakāsi. Tadāyaṃ buddhavaṃso desito.

Kassa vacananti? Sāvakapaccekabuddhānaṃ asādhāraṇaṃ sammāsambuddhasseva vacanaṃ.

Kenābhatoti? Ācariyaparamparāya ābhato. Ayañhi sāriputtatthero bhaddajī tisso kosiyaputto siggavo moggaliputto sudatto dhammiko dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato, tato uddhampi tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva ācariyaparamparāya yāvajjakālā ābhatoti veditabbo.

Ettāvatā –

‘‘Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito;

Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.

Nidānakathā

Bāhiranidānaṃ

Evaṃ ābhatassa panassa idāni atthavaṇṇanā hoti, sā panāyaṃ atthavaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti, imāni tīṇi nidānāni dassetvāva vaṇṇitā suvaṇṇitā nāma hoti. Ye ca naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā suviññātāva hoti, tasmā tāni nidānāni dassetvāva vaṇṇayissāma.

dīpaṅkaradasabalassa pādamūle katābhinīhārassa mahāsattassa yāvavessantarattabhāvā cavitvā tusitabhavane nibbatti, tāva pavattā kathādūrenidānaṃnāma. Tusitabhavanato cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappatti, tāva pavattā kathāavidūrenidānaṃnāma. ‘‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti ca, ‘‘rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe’’ti ca, ‘‘vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti ca evaṃ mahābodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappattito yāva parinibbānamañcā etasmiṃ antare bhagavā yattha yattha vihāsi, taṃ taṃsantikenidānaṃnāmāti veditabbaṃ. Ettāvatā saṅkhepeneva tiṇṇaṃ dūrāvidūrasantikenidānānaṃ vasenabāhiranidānavaṇṇanāsamattā hotīti.

Abbhantaranidānaṃ

1. Ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā

Idāni pana –

1.

‘‘Brahmā ca lokādhipatī sahampatī, katañjalī anadhivaraṃ ayācatha;

abbhantaranidānassaatthavaṇṇanā hoti.

Ettha ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe’’tiādisuttantesu viya – ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ apucchī’’ti evamādinā nayena nidānaṃ avatvā kasmā ‘‘brahmā ca lokādhipatī sahampatī, katañjalī anadhivaraṃ ayācathā’’tiādinā nayena nidānaṃ vuttanti? Vuccate – bhagavato sabbadhammadesanākāraṇabhūtāya brahmuno dhammadesanāyācanāya sandassanatthaṃ vuttanti.

‘‘Kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ, ajjhiṭṭho brahmunā jino;

channaṃāmantetvā – ‘‘arinaravaramanthakaṃ kaṇḍakaṃ nāma turaṅgavaramāharā’’ti kaṇḍakaṃ āharāpetvā channasahāyo varaturaṅgamāruyha nagaradvāre adhivatthāya devatāya nagaradvāre vivaṭe nagarato nikkhamitvā tīṇi rajjāni tena rattāvasesena atikkamitvā anomasattoanomāyanāma nadiyā tīre ṭhatvā channamevamāha – ‘‘channa, tvaṃ mama imāni aññehi asādhāraṇāni ābharaṇāni kaṇḍakañca varaturaṅgamādāya kapilapuraṃ gacchāhī’’ti channaṃ vissajjetvā asitoraganīluppalasadisenāsinā sakesamakuṭaṃ chinditvā ākāse ukkhipitvā devadattiyaṃ pattacīvaraṃ gahetvā sayameva pabbajitvā anupubbena cārikaṃ caramāno anilabalasamuddhutataraṅgabhaṅgaṃ asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā maṇigaṇaraṃsijālavijjotitarājagahaṃ rājagahaṃ nāma nagaraṃ pavisitvā tattha issariyamadamattaṃ janaṃ parihāsento viya ca uddhatavesassa janassa lajjamuppādayamāno viya ca vayakantīhi nāgarajanahadayāni attani bandhanto viya ca dvatiṃsavaramahāpurisalakkhaṇavirājitāya rūpasiriyā sabbajananayanāni vilumpamāno viya ca rūpīpādasañcaro puññasañcayo viya ca pabbato viya ca gamanena nissaṅgo santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamānorājagahaṃpiṇḍāya caritvā yāpanamattaṃ bhattaṃ gahetvā nagarato nikkhamitvāpaṇḍavapabbatapasse chāyūdakasampanne sucibhūmibhāge paramaramaṇīye pavivitte okāse nisīditvā paṭisaṅkhānabalena missakabhattaṃ paribhuñjitvā paṇḍavagirānusārena bimbisārena magadhamahārājena mahāpurisassa santikaṃ gantvā nāmagottaṃ pucchitvā tena pamuditahadayena ‘‘mama rajjabhāgaṃ gaṇhāhī’’ti rajjena nimantiyamāno – ‘‘alaṃ, mahārāja, na mayhaṃ rajjenattho ahaṃ rajjaṃ pahāya lokahitatthāya padhānamanuyuñjitvā loke vivaṭacchado buddho bhavissāmīti nikkhanto’’ti vatvā tena ca ‘‘buddho hutvā sabbapaṭhamaṃ mama vijitaṃ osareyyāthā’’ti vutto ‘sādhū’ti tassa paṭiññaṃ datvā āḷārañca udakañca upasaṅkamitvā tesaṃ dhammadesanāya sāraṃ avindanto tato pakkamitvā uruvelāyaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ karontopi amataṃ adhigantuṃ asakkonto oḷārikāhārapaṭisevanena sarīraṃ santappesi.

senānigamesenānigamakuṭumbikassa dhītāsujātānāma dārikā vayappattā ekasmiṃ nigrodharukkhe patthanamakāsi – ‘‘sacāhaṃ samajātikaṃ kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe puttaṃ labhissāmi, balikammaṃ karissāmī’’ti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā vesākhapuṇṇamadivase ‘‘ajja balikammaṃ karissāmī’’ti pātova pāyāsaṃ anāyāsaṃ paramamadhuraṃ sampaṭipādesi. Bodhisattopi tadaheva katasarīrapaṭijaggano bhikkhācārakālaṃ āgamayamāno pātova gantvā tasmiṃ nigrodharukkhamūle nisīdi. Atha khopuṇṇānāma dāsī tassā dhātī rukkhamūlasodhanatthāya gatā bodhisattaṃ pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ sañjhāppabhānurañjitavarakanakagirisikharasadisasarīrasobhaṃ timiranikaranidhānakaraṃ kamalavanavikasanakaraṃ ghanavivaramupagataṃ divasakaramiva taruvaramupagataṃ munidivasakaramaddasa. Sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalañca taṃ rukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ disvā tassā etadahosi – ‘‘ajja amhākaṃ devatā rukkhato oruyha sahattheneva baliṃ paṭiggahetukāmā hutvā nisinnā’’ti. Sā vegena gantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi.

Tato sujātā sañjātasaddhā hutvā sabbālaṅkārena alaṅkaritvā satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ paramamadhurassa madhupāyāsassa pūretvā aparāya suvaṇṇapātiyā pidahitvā sīsenādāya nigrodharukkhābhimukhī agamāsi. Sā gacchantī dūratova taṃ bodhisattaṃ rukkhadevatamiva sakalaṃ taṃ rukkhaṃ sarīrappabhāya suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā puññasañcayamiva rūpavantaṃ nisinnaṃ disvā pītisomanassajātā sujātā ‘‘rukkhadevatā’’ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato taṃ suvaṇṇapātiṃ otāretvā mahāsattassa hatthe ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā – ‘‘yathā mama manoratho nipphanno, evaṃ tumhākampi nipphajjatū’’ti vatvā pakkāmi.

nerañjarāyanadiyā tīraṃ gantvāsuppatiṭṭhitassanāma titthassa tīre suvaṇṇapātiṃ ṭhapetvā nhatvā paccuttaritvā ekūnapaññāsapiṇḍe karonto taṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā – ‘‘sacāhaṃ ajja buddho bhavissāmi, ayaṃ suvaṇṇapāti paṭisotaṃ gacchatū’’ti khipi. Sā pāti paṭisotaṃ gantvākāḷassanāma nāgarājassa bhavanaṃ pavisitvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ thālakāni ukkhipitvā tesaṃ heṭṭhā aṭṭhāsi.

sotthiyenanāma tiṇahārakena mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā bodhimaṇḍamāruyha dakkhiṇadisābhāge aṭṭhāsi. So pana padeso paduminipatte udakabindu viya akampittha. Mahāpuriso – ‘‘ayaṃ padeso mama guṇaṃ dhāretuṃ asamattho’’ti pacchimadisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha. Puna uttaradisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha. Puna puratthimadisābhāgamagamāsi. Tattha pallaṅkappamāṇaṭṭhānaṃ niccalaṃ ahosi. Mahāpuriso – ‘‘idaṃ ṭhānaṃ kilesaviddhaṃsanaṭṭhāna’’nti sanniṭṭhānaṃ katvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāni tūlikaggena paricchinnāni viya ahesuṃ. Bodhisatto – ‘‘bodhiṃ apatvāva imaṃ pallaṅkaṃ na bhindissāmī’’ti caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā puratthābhimukho nisīdi.

girimekhalaṃnāma arivaravāraṇaṃ varavāraṇaṃ abhiruyha navayojanikena dhanuasipharasusarasattisabalenātibahalena mārabalena samparivuto samantā pabbato viya ajjhottharanto mahāsapattaṃ viya mahāsattaṃ samupāgami. Mahāpuriso sūriye dharanteyeva atitumūlaṃ mārabalaṃ vidhamitvā vikasitajayasumanakusumasadisassa cīvarassa upari patamānehi rattapavālaṅkurasadisaruciradassanehi bodhirukkhaṅkurehi pītiyā viya pūjiyamāno eva paṭhamayāme pubbenivāsānussatiñāṇaṃ labhitvā majjhimayāme dibbacakkhuñāṇaṃ visodhetvā pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāretvā vaṭṭavivaṭṭaṃ sammasanto aruṇodaye buddho hutvā –

‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;

‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;

udānaṃudānetvā sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisevanena vītināmetvā aṭṭhame divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā tāsaṃ kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā – ‘‘imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha’’nti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamaṭṭhānaṃ pallaṅkañceva bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃanimisacetiyaṃnāma jātaṃ.

ratanacaṅkamacetiyaṃnāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ nāma māpesuṃ, tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi. Taṃ ṭhānaṃratanagharacetiyaṃnāma jātaṃ. Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami; tatthāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhañca paṭisaṃvedentoajapālanigrodhesattāhaṃ vītināmesi.

mucalindenisīdi. Tassa nisinnamattasseva bhagavato sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūrento mahāakālamegho udapādi. Tasmiṃ pana uppannemucalindo nāgarājācintesi – ‘‘ayaṃ mahāmegho satthari mayhaṃ bhavanaṃ paviṭṭhamatte uppanno vāsāgāramassa laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. So sattaratanamayaṃ devavimānasadisaṃ dibbavimānaṃ nimminituṃ samatthopi evaṃ kate – ‘‘na mayhaṃ mahapphalaṃ bhavissati, dasabalassa kāyaveyyāvaccaṃ karissāmī’’ti atimahantaṃ attabhāvaṃ katvā satthāraṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi. Atha bhagavā parikkhepassa antova mahati okāse sabbaratanamaye paccagghapallaṅke upari viniggalantavividhasurabhikusumadāmavitāne vividhasurabhigandhavāsite gandhakuṭiyaṃ viharanto viya vihāsi. Evaṃ bhagavā taṃ sattāhaṃ tattha vītināmetvā tato aparaṃ sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tatthāpi vimuttisukhapaṭisaṃvediyeva. Ettāvatā sattasattāhāni paripuṇṇāni ahesuṃ. Etthantare bhagavā jhānasukhena phalasukhena ca vītināmesi.

agadaharītakaṃāharitvā adāsi. Athassa sakkonāgalatādantakaṭṭhañca mukhadhovanaudakañca adāsi. Tato bhagavā dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahodakena mukhaṃ dhovitvārājāyatanamūlenisīdi. Tasmiṃ samaye catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamaye pattetapussabhallikānaṃvāṇijānaṃ manthañca madhupiṇḍikañca paṭiggahetvā paribhuñjitvā paccāgantvā ajapālanigrodharukkhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāvaṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo – ‘‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo’’ti (ma. ni. 2.281; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7) paresaṃ dhammaṃ adesetukāmatākārappatto parivitakko udapādi.

brahmā sahampatidasabalassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – ‘‘nassati vata, bho, loko, vinassati vata, bho, loko’’ti (saṃ. ni. 1.172; ma. ni. 1.282; mahāva. 8) vācaṃ nicchārento dasasahassacakkavāḷabrahmagaṇaparivuto sakkasuyāmasantusitaparanimmitavasavattīhi anugato āgantvā bhagavato purato pāturahosi. So attano patiṭṭhānatthāya pathaviṃ nimminitvā dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā jalajāmalāvikalakamalamakulasadisaṃ dasanakhasamodhānasamujjalamañjaliṃ sirasmiṃ katvā – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ, santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti (saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) –

‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe, dhammo asuddho samalehi cintito;

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;

‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, satthavāha anaṇa vicara loke;

‘‘Nanu tumhehi ‘buddho bodheyyaṃ tiṇṇo tāreyyaṃ mutto moceyya’’’nti –

‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññubhāvaṃ pattoti ca, ‘‘tumhehi dhamme adesiyamāne ko hi nāma añño dhammaṃ desessati, kimaññaṃ lokassa saraṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ parāyana’’nti ca evamādīhi anekehi nayehi bhagavantaṃ dhammadesanatthaṃ ayāci. Tena vuttaṃ – ‘‘buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā dhammadesanatthāya brahmunā āyācito’’ti.

kadā vuttāti? Paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttā. Paṭhamamahāsaṅgīti nāmesā saṅgītikkhandhe (cūḷava. 437) vuttanayeneva veditabbā.Kattha kena vuttāti? Bhagavati kira parinibbute rājagahanagarevebhārapabbatapasse sattapaṇṇiguhādvārevijitasabbasattunā ajātasattunā magadhamahārājena dhammasaṅgāyanatthaṃ kārite paripuṇṇacandamaṇḍalasaṅkāse daṭṭhabbasāramaṇḍe maṇḍape dhammāsanagatenāyasmatāānandattherena‘‘brahmā ca lokādhipatī’’ti ayaṃ gāthā vuttāti veditabbā. Ayamettha gāthāsambandho.

Ettāvatā –

‘‘Kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ, ajjhiṭṭho brahmunā jino;

Ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ iminā sambandhena vuttāya panassā anuttānapadavaṇṇanaṃ karissāma.

brahmāti brūhito tehi tehi guṇavisesehīti brahmā. Ayaṃ panabrahma-saddo mahābrahmabrāhmaṇatathāgatamātāpituseṭṭhādīsu dissati. Tathā hi ‘‘dvisahasso brahmā’’tiādīsu (ma. ni. 3.166) mahābrahmāti adhippeto.

‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu, lokantagū sabbabhavātivatto;

Ca-saddo sampiṇḍanattho, brahmā ca aññe ca dasasu cakkavāḷasahassesu brahmāno cāti attho, padapūraṇamatto vā.Lokādhipatīti etthalokoti saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti tayo lokā. Tesu idha sattaloko adhippeto. Tassa issaro adhipatītilokādhipati,lokekadesassāpi adhipati lokādhipatīti vuccati devādhipati narādhipati viya.

Sahampatīti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhāno jīvitapariyosāne paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukamahābrahmā hutvā nibbatto, tatra pana naṃ ‘‘sahampati brahmā’’ti sañjānanti. ‘‘Sahakapatī’’ti vattabbe anussarāgamaṃ katvā ruḷhīvasena ‘‘sahampatī’’ti vadanti.Katañjalīti katañjaliko, añjalipuṭaṃ sirasi katvāti attho.Anadhivaranti accantavaro adhivaro nāssa atthītianadhivaro,na tato adhiko varo atthīti vā anadhivaro, anuttaroti attho, taṃ anadhivaraṃ.Ayācathāti ayācittha ajjhesi.

‘‘santīdha sattā’’tiādi vuttaṃ. Tatthasantīti saṃvijjanti upalabbhanti, buddhacakkhussa āpāthaṃ āgacchantā atthīti attho.Idhāti ayaṃ desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci sāsanaṃ upādāya vuccati. Yathāha – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (ma. ni. 1.139; dī. ni. 2.214; a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ, yathāha –

‘‘Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;

Sattāti rūpādīsu khandhesu chandarāgena sattā visattā āsattā laggā lagitāti sattā, sattāti pāṇino vuccanti. Ruḷhīsaddena pana vītarāgesupi ayaṃ vohāro vattatiyeva.

Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvā ca teti apparajakkhajātikā, appaṃ rāgādirajameva vā yesaṃ te apparajakkhā, te apparajakkhasabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho daṭṭhabbo. Tesaṃ apparajakkhajātikānaṃ. ‘‘Sattāna’’nti vibhattivipariṇāmaṃ katvā – ‘‘desehi dhamma’’nti iminā sambandhaṃ katvā attho daṭṭhabbo.Desehīti āyācanavacanametaṃ, desehi kathehi upadisāti attho.Dhammanti ettha ayaṃdhamma-saddo pariyattisamādhipaññāpakatisabhāvasuññatāpuññaāpattiñeyyacatusaccadhammādīsu dissati. Tathā hi – ‘‘idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ…pe… vedalla’’ntiādīsu (ma. ni. 1.239; a. ni. 4.102) pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu samādhimhi.

‘‘Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;

Anukampāti anukampaṃ anuddayaṃ karohi.Imanti pajaṃ niddisanto āha.Pajanti pajātattā pajā, taṃ pajaṃ, sattanikāyaṃ saṃsāradukkhato mocehīti adhippāyo. Keci pana –

‘‘Bhagavāti lokādhipatī naruttamo,

Paṭhanti. Ettāvatā sabbaso ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.

Atha bhagavato taṃ brahmuno sahampatissa āyācanavacanaṃ sutvā aparimitasamayasamuditakaruṇābalassa dasabalassa parahitakaraṇanipuṇamaticārassa sabbasattesu okāsakaraṇamattena mahākaruṇā udapādi. Taṃ pana bhagavato karuṇuppattiṃ dassentehi saṅgītikāle saṅgītikārakehi –

2.

‘‘Sampannavijjācaraṇassa tādino, jutindharassantimadehadhārino;

Ayaṃ gāthā ṭhapitā.

sampannavijjācaraṇassāti sampannaṃ nāma tividhaṃ paripuṇṇasamaṅgimadhuravasena. Tattha –

‘‘Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;

paripuṇṇasampannaṃnāma. ‘‘Iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upagato samupagato sampanno samannāgato’’ti (vibha. 511) idaṃsamaṅgisampannaṃnāma. ‘‘Imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ, seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ, evamassāda’’nti (pārā. 18) idaṃmadhurasampannaṃnāma. Idha paripuṇṇasampannampi samaṅgisampannampi yujjati (ma. ni. aṭṭha. 1.64).Vijjāti paṭipakkhadhamme vijjhanaṭṭhena viditakaraṇaṭṭhena vinditabbaṭṭhena ca vijjā. Tā pana tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjābhayabheravasutte(ma. ni. 1.50 ādayo) āgatanayeneva veditabbā, aṭṭhaambaṭṭhasutte(dī. ni. 1.278 ādayo). Tatra hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā.Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāsampannatā cattāri rūpāvacarajjhānānīti ime pannarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi pannarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā ‘‘caraṇa’’nti vuttā. Yathāha – ‘‘idha, mahānāma, ariyasāvako sīlavā hotī’’ti (ma. ni. 2.24) sabbaṃmajjhimapaṇṇāsakevuttanayeneva veditabbaṃ. Vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇāni, sampannāni paripuṇṇāni vijjācaraṇāni yassa soyaṃ sampannavijjācaraṇo, vijjācaraṇehi sampanno samaṅgībhūto, samannāgatoti vā sampannavijjācaraṇo. Ubhayathāpi attho yujjateva, tassa sampannavijjācaraṇassa (pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā).

Tādinoti ‘‘iṭṭhepi tādī aniṭṭhepi tādī’’tiādinā nayenamahāniddese(mahāni. 38, 192) āgatatādilakkhaṇena tādino, iṭṭhāniṭṭhādīsu avikārassa tādisassāti attho.Jutindharassāti jutimato, yugandhare saradasamaye samuditadivasakarātirekatarasassirikasarīrajutivisaradharassāti attho. ‘‘Paññāpajjotadharassā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ –

‘‘Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati;

‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pabhāsati;

Antimadehadhārinoti sabbapacchimasarīradhārino, apunabbhavassāti attho.

Tathāgatassāti ettha aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā ‘‘tathāgato’’ti vuccati. Katamehi aṭṭhahi? Tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti.

tathā āgatoti tathāgato? Yathā yena abhinīhārena dānapāramiṃ pūretvā sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettupekkhāpāramiṃ pūretvā imā dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ jīvitapariccāgaṃ dhanarajjaputtadārapariccāganti ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā yathā vipassiādayo sammāsambuddhā āgatā, tathā amhākampi bhagavā āgatoti tathāgato. Yathāha –

‘‘Yatheva lokamhi vipassiādayo, sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā;

tathā gatoti tathāgato?Yathā sampatijātā vipassiādayo samehi pādehi pathaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukhā sattapadavītihārena gatā, tathā amhākampi bhagavā gatoti tathāgato. Yathāha –

‘‘Muhuttajātova gavampatī yathā, samehi pādehi phusī vasundharaṃ;

‘‘Gantvāna so sattapadāni gotamo, disā vilokesi samā samantato;

tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato?Sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ salakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca tathaṃ avitathaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto anubuddhoti tathāgato.

‘‘Sabbesaṃ pana dhammānaṃ, sakasāmaññalakkhaṇaṃ;

tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni. Yathāha – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta’’nti (saṃ. ni. 5.1090) vitthāro. Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ abhisambuddhattā ‘‘tathāgato’’ti vuccati. Abhisambuddhattho hi ettha gatasaddo.

‘‘Tathanāmāni saccāni, abhisambujjhi nāyako;

tathadassitāya tathāgato? Bhagavā hi aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhusotaghāṇajivhākāyamanodvāresu āpāthaṃ āgacchantaṃ rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇaṃ tathāgato sabbākārato jānāti passatīti, evaṃ tathadassitāya tathāgato. Atha vā yaṃ loke tathaṃ, taṃ lokassa tatheva dasseti. Tatopi bhagavā tathāgato. Ettha tathadassiatthe ‘‘tathāgato’’ti padasambhavo veditabbo.

‘‘Tathākārena yo dhamme, jānāti anupassati;

tathavāditāya tathāgato? Yañca abhisambodhiyā parinibbānassa ca antare pañcacattālīsavassaparimāṇakāle suttādinavaṅgasaṅgahitaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena, sabbaṃ taṃ ekatulāya tulitaṃ viya tathameva avitathameva hoti. Tenevāha –

‘‘Yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti.

Ettha pana gadaattho hi gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato. Āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tatho aviparīto āgado assāti tathāgato. Da-kārassa ta-kāraṃ katvā vutto.

‘‘Tathāvādī jino yasmā, tathadhammappakāsako;

tathākāritāya tathāgato?Bhagavā hi yaṃ yaṃ vācaṃ abhāsi, taṃ taṃ eva kāyena karoti, vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā. Tenevāha –

‘‘Yathā vādī, bhikkhave, tathāgato tathā kārī, yathā kārī tathā vādī…pe… tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti (a. ni. 4.23; cūḷani. posālamāṇavapucchāniddesa 83).

Yathā ca vācā gatā, kāyopi tathā gato, yathā kāyo gato, vācāpi tathā gatā. Evaṃ tathākāritāya tathāgato.

‘‘Yathā vācā gatā tassa, tathā kāyo gato yato;

abhibhavanaṭṭhena tathāgato?Upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi vimuttiñāṇadassanenapi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi, atha kho atulo appameyyo anuttaro. Tenevāha –

‘‘Sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti (a. ni. 1.23; posālamāṇavapucchāniddesa 83).

Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā – agado viya agado. Ko panesa? Desanāvilāso ceva puññussayo ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati, iti sabbalokābhibhavanato aviparīto desanāvilāso ceva puññussayo ca agado assāti da-kārassa ta-kāraṃ katvā ‘‘tathāgato’’ti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato.

‘‘Tatho aviparīto ca, agado yassa satthuno;

Appaṭipuggalassāti paṭipuggalavirahitassa, añño koci ‘‘ahaṃ buddho’’ti evaṃ paṭiññaṃ dātuṃ samattho nāmassa puggalo, natthīti appaṭipuggalo, tassa appaṭipuggalassa.Uppajjīti uppanno udapādi.Kāruññatāti karuṇāya bhāvo kāruññatā.Sabbasatteti niravasesasattapariyādānavacanaṃ, sakale sattanikāyeti attho. Ettāvatā ayampi gāthā vuttatthā hoti.

Atha bhagavā brahmunā dhammadesanatthāya āyācito sattesu kāruññataṃ uppādetvā dhammaṃ desetukāmo mahābrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā, ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;

brahmā sahampati‘‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’’ti ñatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā brahmagaṇaparivuto pakkāmi. Atha satthā tassa brahmuno paṭiññaṃ datvā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti (ma. ni. 1.283; mahāva. 10) cintento – ‘‘āḷāro paṇḍito so imaṃ dhammaṃ khippaṃ ājānissatī’’ti cittaṃ uppādetvā puna olokento tassa sattāhaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā udakassa ca abhidosakālaṅkatabhāvaṃ ñatvā puna – ‘‘kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’’ti pañcavaggiye āvajjento ‘‘bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye’’ti ñatvā āsāḷhiyaṃ pabhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanikaṃ maggaṃ paṭipanno antarāmaggeupakaṃnāma ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvamāvikatvā taṃdivasameva sāyanhasamaye isipatanamagamāsi. Tattha pañcavaggiyānaṃ attano buddhabhāvaṃ pakāsetvā paññattavarabuddhāsanagato pañcavaggiye bhikkhū āmantetvādhammacakkappavattanasuttantaṃ(saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) desesi.

anattalakkhaṇasuttantaṃ(saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20 ādayo) desesi, desanāpariyosāne pañcapi therā arahatte patiṭṭhahiṃsu.

yasassakulaputtassa upanissayaṃ disvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ disvā – ‘‘ehi yasā’’ti (mahāva. 26) pakkositvā tasmiññeva rattibhāge sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā punadivase arahatte ca patiṭṭhāpetvā aparepi tassa sahāyakecatupaṇṇāsajaneehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahatte patiṭṭhāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vuṭṭhavasso pavāretvā bhikkhū āmantetvā etadavoca –

‘‘Paratthaṃ cattano atthaṃ, karontā pathaviṃ imaṃ;

‘‘Viharatha vivittesu, pabbatesu vanesu ca;

‘‘Karontā dhammadūteyyaṃ, vikhyāpayatha bhikkhavo;

‘‘Sabbaṃ pidahatha dvāraṃ, apāyānamanāsavā;

‘‘Desanāpaṭipattīhi, karuṇādiguṇālayā;

‘‘Gihīnamupakarontānaṃ, niccamāmisadānato;

‘‘Samussayatha saddhammaṃ, desayantā isiddhajaṃ;

tiṃsa bhaddavaggiyakumārevinesi. Tesu yo sabbapacchimako, so sotāpanno, sabbaseṭṭho anāgāmī, ekopi arahā vā puthujjano vā nāhosi. Tepi sabbe ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāretebhātikajaṭiledametvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvāādittapariyāyadesanāya(saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena bhagavā parivuto ‘‘bimbisārassa rañño paṭiññaṃ mocessāmī’’ti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ nāma agamāsi. Tato uyyānapālako rañño ārocesi. Rājā – ‘‘satthā āgato’’ti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto dasabalaṃ ghanavivaragatamiva divasakaraṃ vanavivaragataṃ munivaradivasakaraṃ upasaṅkamitvā cakkālaṅkatatalesu jalajāmalāvikalakamalakomalesu dasabalassa pādesu makuṭamaṇijutivisaravijjotinā sirasā nipatitvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ parisāya.

Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe’’ti? Atha kho bhagavā tesaṃ cetoparivitakkamaññāya theraṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;

Thero bhagavato adhippāyaṃ viditvā –

‘‘Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā;

Imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā – ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti vatvā ekatāladvitāla…pe… sattatālappamāṇaṃ vehāsaṃ sattakkhattuṃ abbhuggantvā pāṭihāriyaṃ katvā ākāsato oruyha bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi.

mahānāradakassapajātakaṃ(jā. 2.22.1153) kathetvā cattāri ariyasaccāni pakāsesi. Tato satthu dhammakathaṃ sutvā rājā bimbisāro ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi. Rājā saraṇaṃ gantvā svātanāya bhagavantaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghena nimantetvā bhagavantaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā pakkāmi.

Punadivase bhagavā bhikkhusahassaparivuto marugaṇaparivuto viya dasasatanayano devarājā, brahmagaṇaparivuto viya mahābrahmā rājagahaṃ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhojanapariyosāne bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ, bhante, tīṇi ratanāni vinā vasituṃ na sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi, laṭṭhivanaṃ nāma atidūre, idaṃ pana amhākaṃ veḷuvanaṃ nāma uyyānaṃ pavivekakāmānaṃ nātidūraṃ naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ nijjanasambādhaṃ pavivekasukhaṃ chāyūdakasampannaṃ sītalasilātalasamalaṅkataṃ paramaramaṇīyabhūmibhāgaṃ surabhikusumataruvaranirantaraṃ ramaṇīyapāsādahammiyavimānavihāraḍḍhuyogamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ. Idaṃ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu navatapanaṅgārasaṅkāsena suvaṇṇabhiṅgārena surabhikusumavāsitaṃ maṇivaṇṇaudakaṃ gahetvā veḷuvanārāmaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pātesi. Tasmiṃ ārāmapaṭiggahaṇe ‘‘buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī’’ti pītivasaṃ gatā naccantī viya ayaṃ mahāpathavī kampi. Jambudīpe pana ṭhapetvā veḷuvanamahāvihāraṃ aññaṃ pathaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma natthi. Atha satthā veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā rañño vihāradānānumodanamakāsi –

‘‘Āvāsadānassa panānisaṃsaṃ, ko nāma vattuṃ, puriso samattho;

‘‘Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca, varaṃ pasatthaṃ paṭibhānameva;

‘‘Dātā nivāsassa nivāraṇassa, sītādino jīvitupaddavassa;

‘‘Accuṇhasīte vasato nivāse, balañca vaṇṇo paṭibhā na hoti;

‘‘Dukkhassa sītuṇhasarīsapā ca, vātātapādippabhavassa loke;

‘‘Sītuṇhavātātapaḍaṃsavuṭṭhi, sarīsapāvāḷamigādidukkhaṃ;

‘‘Pasannacitto bhavabhogahetuṃ, manobhirāmaṃ mudito vihāraṃ;

‘‘Pahāya maccheramalaṃ salobhaṃ, guṇālayānaṃ nilayaṃ dadāti;

‘‘Vare cārurūpe vihāre uḷāre, naro kāraye vāsaye tattha bhikkhū;

‘‘Tasmā mahārāja bhavesu bhoge, manorame paccanubhuyya bhiyyo;

Iccevaṃ munirājā nararājassa bimbisārassa vihāradānānumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivuto paramadassanīyāya attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñcharāni viya nagaravanavimānādīni kurumāno anopamāya buddhalīḷāya anantāya buddhasiriyā veḷuvanamahāvihārameva pāvisīti.

‘‘Akīḷane veḷuvane vihāre, tathāgato tattha manobhirāme;

suddhodanamahārājā ‘‘putto me chabbassāni dukkarakārikaṃ katvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ patvā veḷuvanamahāvihāre viharatī’’ti sutvā aññataraṃ mahāmaccaṃ āmantesi – ‘‘ehi, bhaṇe, purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena ‘pitā vo suddhodanamahārājā taṃ daṭṭhukāmo’ti vatvā puttaṃ me gaṇhitvā ehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti rañño paṭissuṇitvā purisasahassaparivāro saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dhammadesanavelāya vihāraṃ pāvisi. So ‘‘tiṭṭhatu tāva raññā pahitasāsana’’nti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā yathāṭhitova saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā – ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Te sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ākappasampannā hutvā bhagavantaṃ parivāresuṃ. Rājā ‘‘neva gato āgacchati, na ca sāsanaṃ suyyatī’’ti cintetvā teneva nīhārena navakkhattuṃ amacce pesesi. Tesu navasu purisasahassesu ekopi rañño nārocesi, na sāsanaṃ vā pahiṇi. Sabbe arahattaṃ patvāva pabbajiṃsu.

udāyiṃaddasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṃ ekadivaseyeva jāto sahapaṃsukīḷito sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi – ‘‘tāta udāyi, ahaṃ mama puttaṃ daṭṭhukāmo navapurisasahassāni pesesiṃ, ekapurisopi āgantvā sāsanamattampi ārocetā natthi, dujjāno kho pana me jīvitantarāyo, ahaṃ jīvamānova puttaṃ daṭṭhumicchāmi. Sakkhissasi me puttaṃ dassetu’’nti? So ‘‘sakkhissāmi, deva, sace pabbajituṃ labhissāmī’’ti āha. ‘‘Tāta, tvaṃ pabbajitvā vā apabbajitvā vā mayhaṃ puttaṃ dassehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāya phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi – ‘‘atikkanto hemanto, vasantasamayo anuppatto, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamo maggo, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātu’’nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato kulanagaraṃ gamanatthāya gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi –

‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāya;

‘‘Dumā vicittā suvirājamānā, rattaṅkureheva ca pallavehi;

‘‘Supupphitaggā kusumehi bhūsitā, manuññabhūtā sucisādhugandhā;

‘‘Phalehinekehi samiddhibhūtā, vicittarukkhā ubhatovakāse;

‘‘Vicittamālā sucipallavehi, susajjitā morakalāpasannibhā;

‘‘Virocamānā phalapallavehi, susajjitā vāsanivāsabhūtā;

‘‘Suphullitaggā vanagumbanissitā, latā anekā suvirājamānā;

‘‘Latā anekā dumanissitāva, piyehi saddhiṃ sahitā vadhūva;

‘‘Vicittanīlādimanuññavaṇṇā, dijā samantā abhikūjamānā;

‘‘Migā ca nānā suvirājamānā, uttuṅgakaṇṇā ca manuññanettā;

‘‘Manuññabhūtā ca mahī samantā, virājamānā haritāva saddalā;

‘‘Susajjitā muttamayāva vālukā, susaṇṭhitā cārusuphassadātā;

‘‘Samaṃ suphassaṃ sucibhūmibhāgaṃ, manuññapupphodayagandhavāsitaṃ;

‘‘Susajjitaṃ nandanakānanaṃva, vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitaṃ;

‘‘Sarā vicittā vividhā manoramā, susajjitā paṅkajapuṇḍarīkā;

‘‘Suphullanānāvidhapaṅkajehi, virājamānā sucigandhagandhā;

‘‘Suphullapaṅkeruhasannisinnā, dijā samantā mabhinādayantā;

‘‘Suphullapupphehi rajaṃ gahetvā, alī vidhāvanti vikūjamānā;

‘‘Abhinnanādā madavāraṇā ca, girīhi dhāvanti ca vāridhārā;

‘‘Girī samantāva padissamānā, mayūragīvā iva nīlavaṇṇā;

‘‘Mayūrasaṅghā girimuddhanasmiṃ, naccanti nārīhi samaṅgibhūtā;

‘‘Suvādikā nekadijā manuññā, vicittapattehi virājamānā;

‘‘Suphullapupphākaramābhikiṇṇā, sugandhanānādalalaṅkatā ca;

‘‘Jalāsayā nekasugandhagandhā, surindauyyānajalāsayāva;

‘‘Vicittatitthehi alaṅkatā ca, manuññanānāmigapakkhipāsā;

‘‘Ubhosu passesu jalāsayesu, supupphitā cārusugandharukkhā;

‘‘Sugandhanānādumajālakiṇṇaṃ, vanaṃ vicittaṃ suranandanaṃva;

‘‘Sampannanānāsuciannapānā, sabyañjanā sādurasena yuttā;

‘‘Virājitā āsi mahī samantā, vicittavaṇṇā kusumāsanassa;

‘‘Visuddhasaddhādiguṇehi yuttā, sambuddharājaṃ abhipatthayantā;

‘‘Vicitraārāmasupokkharañño, vicitranānāpadumehi channā;

‘‘Vicitranīlacchadanenalaṅkatā, manuññarukkhā ubhatovakāse;

‘‘Vicitranīlabbhamivāyataṃ vanaṃ, surindaloke iva nandanaṃ vanaṃ;

‘‘Subhañjasaṃ yojanayojanesu, subhikkhagāmā sulabhā manuññā;

‘‘Pahūtachāyūdakarammabhūtā, nivāsinaṃ sabbasukhappadātā;

‘‘Vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitā, manuññauyyānasupokkharañño;

‘‘Vāto mudūsītalasādhurūpo, nabhā ca abbhā vigatā samantā;

‘‘Pathe rajonuggamanatthameva, rattiṃ pavassanti ca mandavuṭṭhī;

‘‘Madappabāhā madahatthisaṅghā, kareṇusaṅghehi sukīḷayanti;

‘‘Vanaṃ sunīlaṃ abhidassanīyaṃ, nīlabbhakūṭaṃ iva rammabhūtaṃ;

‘‘Visuddhamabbhaṃ gaganaṃ surammaṃ, maṇimayehi samalaṅkatāva;

‘‘Gandhabbavijjādharakinnarā ca, sugītiyantā madhurassarena;

‘‘Kilesasaṅghassa bhitāsakehi, tapassisaṅghehi nisevitaṃ vanaṃ;

‘‘Samiddhinānāphalino vanantā, anākulā niccamanobhirammā;

‘‘Nisevitaṃ nekadijehi niccaṃ, gāmena gāmaṃ satataṃ vasantā;

‘‘Vatthannapānaṃ sayanāsanañca, gandhañca mālañca vilepanañca;

‘‘Puññiddhiyā sabbayasaggapattā, janā ca tasmiṃ sukhitā samiddhā;

‘‘Nabhe ca abbhā suvisuddhavaṇṇā, disā ca cando suvirājitova;

‘‘Canduggame sabbajanā pahaṭṭhā, sakaṅgaṇe citrakathā vadantā;

‘‘Candassa raṃsīhi nabhaṃ viroci, mahī ca saṃsuddhamanuññavaṇṇā;

‘‘Dūre ca disvā varacandaraṃsiṃ, pupphiṃsu pupphāni mahītalasmiṃ;

‘‘Candassa raṃsīhi vilimpitāva, mahī samantā kusumenalaṅkatā;

‘‘Kucanti hatthīpi madena mattā, vicittapiñchā ca dijā samantā;

‘‘Pathañca sabbaṃ paṭipajjanakkhamaṃ, iddhañca raṭṭhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ;

‘‘Vanañca sabbaṃ suvicittarūpaṃ, sumāpitaṃ nandanakānanaṃva;

‘‘Alaṅkataṃ devapuraṃva rammaṃ, kapīlavatthuṃ iti nāmadheyyaṃ;

‘‘Manuññaaṭṭālavicittarūpaṃ, suphullapaṅkeruhasaṇḍamaṇḍitaṃ;

‘‘Vicittapākārañca toraṇañca, subhaṅgaṇaṃ devanivāsabhūtaṃ;

‘‘Alaṅkatā sākiyarājaputtā, virājamānā varabhūsanehi;

‘‘Suddhodano munivaraṃ abhidassanāya, amaccaputte dasadhā apesayi;

‘‘Nevāgataṃ passati neva vācaṃ, sokābhibhūtaṃ naravīraseṭṭhaṃ;

‘‘Taṃdassanenabbhutapītirāsi, udikkhamānaṃ dvipadānamindaṃ;

‘‘Āsāya kassate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati;

‘‘Nātisītaṃ nātiuṇhaṃ, nātidubbhikkhachātakaṃ;

gamiyavattaṃpūressantī’’ti āha. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero bhikkhusaṅghassa ārocesi.

Satthā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavabhikkhusahassehi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanaṃ yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi kapilavatthupuraṃ sampāpuṇi. Sākiyāpi anuppatteyeva bhagavati – ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā ‘‘nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo’’ti sallakkhetvā sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphahatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārehi samalaṅkatagattā gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṃ purakkhatvā nigrodhārāmameva agamaṃsu.

Tatra bhagavā vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā pana mānajātikā mānatthaddhā, ‘‘siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho bhātā, putto, bhāgineyyo, nattā’’ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu – ‘‘tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito piṭṭhito nisīdissāmā’’ti. Tesvevaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā – ‘‘ime ñātakā attano moghajiṇṇabhāvena na maṃ vandanti, na panete jānanti ‘buddho nāma kīdiso, buddhabalaṃ nāma kīdisa’nti vā, ‘buddho nāma ediso, buddhabalaṃ nāma edisa’nti vā, handāhaṃ attano buddhabalaṃ iddhibalañca dassento pāṭihāriyañca kareyyaṃ, ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ caṅkamaṃ māpetvā tattha caṅkamanto mahājanassa ajjhāsayaṃ oloketvā dhammañca deseyya’’nti cintesi. Tena vuttaṃ saṅgītikārakehi bhagavato parivitakkadassanatthaṃ –

3.

‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ kīdisako naruttamo;

4.

‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo;

5.

‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ;

na hete jānantīti na hi ete jānanti.Na-kāro paṭisedhattho.Hi-kāro kāraṇatthe nipāto. Yasmā panete mama ñātiādayo devamanussā mayā buddhabale ca iddhibale ca anāvikate na jānanti ‘‘ediso buddho, edisaṃ iddhibala’’nti, tasmā ahaṃ mama buddhabalañca iddhibalañca dasseyyanti attho.Sadevamānusāti ettha devāti upapattidevā adhippetā. Saha devehīti sadevā. Ke te? Mānusā, sadevā eva mānusā sadevamānusā. Atha vādevoti sammutidevo, suddhodano rājā adhippeto. Saha devena raññā suddhodanenāti sadevā.Mānusāti ñātimānusā, sadevā sasuddhodanā mānusā sadevamānusā sarājāno vā ete mama ñātimānusā mama balaṃ na vijānantīti attho. Sesadevāpi saṅgahaṃ gacchantiyeva. Sabbepi devā devanaṭṭhena ‘‘devā’’ti vuccanti. Devanaṃ nāma dhātuattho kīḷādi. Atha vā devā ca mānusā ca devamānusā, saha devamānusehi sadevamānusā. Ke te? Lokāti vacanaseso daṭṭhabbo.Buddhoti catusaccadhamme buddho anubuddhoti buddho. Yathāha –

‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;

Kīdisakoti kīdiso kiṃsarikkhako kiṃsadiso kiṃvaṇṇo kiṃsaṇṭhāno dīgho vā rasso vāti attho.

Naruttamoti narānaṃ naresu vā uttamo pavaro seṭṭhoti naruttamo.Iddhibalanti ettha ijjhanaṃ iddhi nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena ca iddhi. Atha vā ijjhanti tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Sā pana dasavidhā hoti. Yathāha –

‘‘Iddhiyoti dasa iddhiyo. Katamā dasa? Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphārā iddhi, samādhivipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato iddhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī’’ti (paṭi. ma. 3.10).

adhiṭṭhānā iddhināma. Tassāyamattho – abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya sace sataṃ icchati ‘‘sataṃ homi, sataṃ homī’’ti kāmāvacaraparikammacittehi parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya puna āvajjitvā adhiṭṭhāti, adhiṭṭhānacittena saheva sataṃ hoti. Sahassādīsupi eseva nayo.

vikubbaniddhināma.

manomayiddhināma.

ñāṇavipphāro iddhināma. Āyasmato bākulassa ca āyasmato saṃkiccassa ca ñāṇavipphārā iddhi, tesaṃ vatthu cettha kathetabbaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.226).

samādhivipphārā iddhināma. Āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi (udā. 34), āyasmato sañjīvassa samādhivipphārā iddhi (ma. ni. 1.507), āyasmato khāṇukoṇḍaññassa samādhivipphārā iddhi (dha. pa. aṭṭha. 1.khāṇukoṇḍaññattheravatthu), uttarāya upāsikāya samādhivipphārā iddhi (dha. pa. aṭṭha. 2.uttarāupāsikāvatthu; a. ni. aṭṭha. 1.1.262), sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhīti (dha. pa. aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu; a. ni. aṭṭha. 1.1.260-261) tesaṃ vatthūnettha kathetabbāni, ganthavitthāradosaparihāratthaṃ pana mayā na vitthāritāni.

ariyā iddhināma.

kammavipākajā iddhināma. Katamā puññavato iddhi? Rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Jaṭilakassa gahapatissa asītihattho suvaṇṇapabbato nibbatti. Ayaṃpuññavato iddhināma. Ghosakassa gahapatino (dha. pa. aṭṭha. 1.kumbhaghosakaseṭṭhivatthu) sattasu ṭhānesu māraṇatthāya upakkame katepi arogabhāvopuññavato iddhi. Meṇḍakaseṭṭhissa (dha. pa. aṭṭha. 2.meṇḍakaseṭṭhivatthu) aṭṭhakarīsamatte padese sattaratanamayānaṃ meṇḍakānaṃ pātubhāvopuññavato iddhi.

vijjāmayā iddhināma. Taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbatto viseso ‘sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī’ti ayaṃtattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhināma. Imissā dasavidhāya iddhiyā balaṃ iddhibalaṃ nāma, idaṃ mayhaṃ iddhibalaṃ na jānantīti attho (visuddhi. 2.375 ādayo).

Paññābalanti sabbalokiyalokuttaraguṇavisesadāyakaṃ arahattamaggapaññābalaṃ adhippetaṃ, tampi ete na jānanti. Keci ‘‘channaṃ asādhāraṇañāṇānametaṃ adhivacanaṃ paññābala’’nti vadanti.Buddhabalanti ettha buddhabalaṃ nāma buddhānubhāvo, dasabalañāṇāni vā. Tattha dasabalañāṇāni nāma ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannakammavipākajānanañāṇaṃ, sabbatthagāminipaṭipadāñāṇaṃ, anekadhātunānādhātulokajānanañāṇaṃ, nānādhimuttikañāṇaṃ, āsayānusayañāṇaṃ, jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesavodānavuṭṭhānesu yathābhūtañāṇaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, cutūpapātañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti imāni dasa. Imesaṃ dasannaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ buddhabalanti.Edisanti īdisaṃ, ayameva vā pāṭho.

Handāti vavassaggatthe nipāto.Ahanti attānaṃ niddisati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yasmā panete mama ñātakā buddhabalaṃ vā buddhaguṇe vā na jānanti, kevalaṃ attano moghajiṇṇabhāvaṃ nissāya mānavasena sabbalokajeṭṭhaseṭṭhaṃ maṃ na vandanti. Tasmā tesaṃ mānaketu atthi, taṃ bhañjitvā vandanatthaṃ buddhabalaṃ dasseyyanti vuttaṃ hoti.Dassayissāmīti dasseyyaṃ. ‘‘Dassessāmī’’ti ca pāṭho, soyevattho.Buddhabalanti buddhānubhāvaṃ, buddhañāṇavisesaṃ vā.Anuttaranti niruttaraṃ.Caṅkamanti caṅkamitabbaṭṭhānaṃ vuccati.Māpayissāmīti māpeyyaṃ. ‘‘Caṅkamanaṃ māpessāmī’’ti ca pāṭho, soyevattho.Nabheti ākāse.Sabbaratanamaṇḍitanti sabbehi ratijananaṭṭhena ratanehi muttā-maṇi-veḷuriya-saṅkha-silā-pavāḷa-rajata-suvaṇṇa-masāragalla-lohitaṅkehi dasahi dasahi maṇḍito alaṅkato sabbaratanamaṇḍito, taṃ sabbaratanamaṇḍitaṃ. ‘‘Nabhe ratanamaṇḍita’’nti paṭhanti keci.

Athevaṃ bhagavatā cintitamatte dasasahassacakkavāḷavāsino bhummādayo devā pamuditahadayā sādhukāramadaṃsu. Tamatthaṃ pakāsentehi saṅgītikārakehi –

6.

‘‘Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā;

Ādigāthāyo ṭhapitāti veditabbā.

bhummāti bhummaṭṭhā, pāsāṇapabbatavanarukkhādīsu ṭhitā.Mahārājikāti mahārājapakkhikā. Bhummaṭṭhānaṃ devatānaṃ saddaṃ sutvā ākāsaṭṭhakadevatā, tato abbhavalāhakā devatā, tato uṇhavalāhakā devatā, tato sītavalāhakā devatā, tato vassavalāhakā devatā, tato vātavalāhakā devatā, tato cattāro mahārājāno, tato tāvatiṃsā, tato yāmā, tato tusitā, tato nimmānaratī, tato paranimmitavasavattī, tato brahmakāyikā, tato brahmapurohitā, tato mahābrahmāno, tato parittābhā, tato appamāṇābhā, tato ābhassarā, tato parittasubhā, tato appamāṇasubhā, tato subhakiṇhā, tato vehapphalā, tato avihā, tato atappā, tato sudassā, tato sudassī, tato akaniṭṭhā devatā saddaṃ sutvā mahantaṃ saddaṃ akaṃsu. Asaññino ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne sabbe devamanussanāgādayo pītivasaṃ gatahadayā ukkuṭṭhisaddamakaṃsūti attho.Ānanditāti pamuditahadayā, sañjātapītisomanassā hutvāti attho.Vipulanti puthulaṃ.

Atha satthā cintitasamanantarameva odātakasiṇasamāpattiṃ samāpajjitvā – ‘‘dasasu cakkavāḷasahassesu āloko hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Tena adhiṭṭhānacittena saheva āloko ahosi pathavito paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā. Tena vuttaṃ –

7.

‘‘Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā;

obhāsitāti pakāsitā.Pathavīti etthāyaṃ pathavī catubbidhā – kakkhaḷapathavī, sasambhārapathavī, nimittapathavī, sammutipathavīti. Tāsu ‘‘katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādīsu (vibha. 173) vuttā ayaṃkakkhaḷapathavīnāma. ‘‘Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā’’tiādīsu (pāci. 85) vuttā sasambhārapathavī, ye ca kesādayo vīsati koṭṭhāsā, ayolohādayo ca bāhirā; sāpi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṃ pathavītisasambhārapathavīnāma. ‘‘Pathavīkasiṇameko sañjānātī’’tiādīsu (dī. ni. 3.360)nimittapathavī‘‘ārammaṇapathavī’’tipi vuccati. Pathavīkasiṇajhānalābhī devaloke nibbatto āgamanavasena ‘‘pathavīdevo’’ti nāmaṃ labhati. Vuttañhetaṃ – ‘‘āpo ca devā pathavī’’tiādīsu (dī. ni. 2.340) ayaṃsammutipathavī,paññattipathavī nāmāti veditabbā. Idha pana sasambhārapathavī adhippetā (ma. ni. aṭṭha. 1.2 pathavīvāravaṇṇanā).

Sadevakāti sadevalokā. ‘‘Sadevatā’’tipi pāṭho atthi ce sundarataraṃ, sadevako manussaloko obhāsitoti attho.Puthūti bahū.Lokantarikāti asurakāyanarakānametaṃ adhivacanaṃ, tā pana tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekā lokantarikā hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ aññamaññaṃ āhacca ṭhitānaṃ majjhe okāso viya ekeko lokantarikanirayo, parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti.Asaṃvutāti heṭṭhā appatiṭṭhā.Tamo cāti andhakāro.Tibboti bahalo ghano. Candimasūriyālokābhāvato niccandhakārova hoti.Vihatoti viddhasto.Tadāti yadā pana bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca pāṭihāriyakaraṇatthaṃ ālokaṃ phari, tadā so tamo tibbo lokantarikāsu ṭhito, vihato viddhasto ahosīti attho.

Accherakanti accharāpaharaṇayoggaṃ, vimhayavasena aṅgulīhi paharaṇayogganti attho.Pāṭihīranti paṭipakkhaharaṇato pāṭihīraṃ. Paṭiharati sattānaṃ diṭṭhimānopagatāni cittānīti vā pāṭihīraṃ, appasannānaṃ sattānaṃ pasādaṃ paṭiāharatīti vā pāṭihīraṃ. ‘‘Pāṭihera’’ntipi pāṭho, soyevattho. Ettha ālokavidhānavisesassetaṃ adhivacanaṃ.Disvāna accherakaṃpāṭihīranti ettha devā ca manussā ca lokantarikāsu nibbattasattāpi ca taṃ bhagavato pāṭihāriyaṃ disvā paramappītisomanassaṃ agamaṃsūti idaṃ vacanaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na pubbena vā paraṃ, na parena vā pubbaṃ yujjati.

Idāni na kevalaṃ manussalokesuyeva āloko atthi, sabbattha tividhepi saṅkhārasattokāsasaṅkhāte loke ālokoyevāti dassanatthaṃ –

8.

‘‘Sadevagandhabbamanussarakkhase,

devāti sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti sabbepi devā idha saṅgahitā. Devā ca gandhabbā ca manussā ca rakkhasā ca devagandhabbamanussarakkhasā. Saha devagandhabbamanussarakkhasehītisadevagandhabbamanussarakkhaso. Ko pana so? Loko, tasmiṃ sadevagandhabbamanussarakkhase loke.Ābhāti āloko.Uḷārāti etthāyaṃ uḷāra-saddo madhuraseṭṭhavipulādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘uḷārāni khādanīyabhojanīyāni khādanti bhuñjantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.366) madhure dissati. ‘‘Uḷārāya kho pana bhavaṃ vacchāyano pasaṃsāya samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.288) seṭṭhe. ‘‘Atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ appamāṇo uḷāro obhāso’’tiādīsu (dī. ni. 2.32; ma. ni. 3.201) vipule. Svāyaṃ idha seṭṭhe daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 3.142; vi. va. aṭṭha. 1).Vipulāti appamāṇā.Ajāyathāti uppajji udapādi pavattittha.Imasmiṃ loke parasmiñcāti imasmiṃ manussaloke ca parasmiṃ devaloke cāti attho.Ubhayasminti tadubhayasmiṃ, ajjhattabahiddhādīsu viya daṭṭhabbaṃ.Adho cāti avīciādīsu nirayesu.Uddhanti bhavaggatopi uddhaṃ ajaṭākāsepi.Tiriyañcāti tiriyatopi dasasu cakkavāḷasahassesu.Vitthatanti visaṭaṃ. Andhakāraṃ vidhamitvā vuttappakāraṃ lokañca padesañca ajjhottharitvā ābhā pavattitthāti attho. Atha vātiriyañca vitthatanti tiriyato vitthataṃ mahantaṃ, appamāṇaṃ padesaṃ ābhā pharitvā aṭṭhāsīti attho.

Atha bhagavā dasasahassacakkavāḷesu ālokapharaṇaṃ katvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya āvajjitvā adhiṭṭhānacittena ākāsamabbhuggantvā tesaṃ ñātīnaṃ sīsesu pādapaṃsuṃ okiramāno viya mahatiyā devamanussaparisāya majjhe yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Taṃ pana pāḷito evaṃ veditabbaṃ (paṭi. ma. 1.116) –

‘‘Katamaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ? Idha tathāgato yamakapāṭihīraṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati. Heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati…pe… puratthimakāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato udakadhārā pavattati. Pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, puratthimakāyato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇaakkhito aggikkhandho pavattati, vāmaakkhito udakadhārā pavattati. Vāmaakkhito aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaakkhito udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, vāmakaṇṇasotato udakadhārā pavattati. Vāmakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇakaṇṇasotato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, vāmanāsikāsotato udakadhārā pavattati. Vāmanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇanāsikāsotato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, vāmaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati. Vāmaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇahatthato aggikkhandho pavattati, vāmahatthato udakadhārā pavattati. Vāmahatthato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇahatthato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇapassato aggikkhandho pavattati, vāmapassato udakadhārā pavattati. Vāmapassato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapassato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati, vāmapādato udakadhārā pavattati. Vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā pavattati…pe… aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgulantarikāhi udakadhārā pavattati. Aṅgulantarikāhi aggikkhandho pavattati, aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati…pe… ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati. Lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattati – channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ lohitakānaṃ odātānaṃ mañjiṭṭhānaṃ pabhassarānaṃ.

‘‘Bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati, nimmito caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā seyyaṃ kappeti, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati, bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā, idaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇanti veditabbaṃ’’.

Tassa pana bhagavato tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho pavattati. Āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatīti puna udakadhārāya pavattaṭṭhānato aggikkhandho pavattati, aggikkhandhassa pavattaṭṭhānato udakadhārā pavattatīti dassetuṃ, ‘‘heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattatī’’ti vuttanti veditabbā. Eseva nayo sesapadesupi. Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammissova ahosi. Tathā udakadhārā aggikkhandhena. Rasmīsu pana dutiyā dutiyā rasmi purimāya purimāya yamakā viya ekakkhaṇe pavattati. Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma natthi, buddhānaṃ pana bhavaṅgaparivāsassa lahukatāya pañcahākārehi ciṇṇavasitāya etā rasmiyo ekakkhaṇe viya pavattanti, tassā pana rasmiyā āvajjanaparikammādhiṭṭhānāni visuṃyeva. Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati. Pītarasmiādīnaṃ atthāya pītakasiṇādīni samāpajjati.

Evaṃ bhagavato yamakapāṭihīre kayiramāne sakalassāpi dasasahassacakkavāḷassa alaṅkārakaraṇakālo viya ahosi. Tena vuttaṃ –

9.

‘‘Sattuttamo anadhivaro vināyako, satthā ahū devamanussapūjito;

sattuttamoti attano sīlādīhi guṇehi sabbesu sattesu uttamo pavaro seṭṭhoti sattuttamo, sattānaṃ vā uttamo sattuttamo.Sattanti hi ñāṇassa nāmaṃ, tena dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇasaṅkhātena sattena seṭṭho uttamoti sattuttamo, samānādhikaraṇavasena satto uttamoti vā sattuttamo. Yadi evaṃ ‘‘uttamasatto’’ti vattabbaṃ uttama-saddassa pubbanipātapāṭhato. Na panesa bhedo aniyamato bahulavacanato ca naruttamapurisuttamanaravarādi-saddā viya daṭṭhabbo. Atha vā sattaṃ uttamaṃ yassa so sattuttamo, idhāpi ca uttama-saddassa pubbanipāto bhavati. Uttamasattoti visesanassa pubbanipātapāṭhato ‘‘cittagū paddhagū’’ti ettha viyāti nāyaṃ doso. Ubhayavisesanato vā āhitaggiādipāṭho viya daṭṭhabbo.Vināyakoti bahūhi vinayanūpāyehi satte vineti dametīti vināyako.Satthāti diṭṭhadhammikasamparāyikatthehi yathārahaṃ satte anusāsatīti satthā.Ahūti ahosi.Devamanussapūjitoti dibbehi pañcakāmaguṇehi dibbanti kīḷantīti devā. Manassa ussannattā manussā, devā ca manussā ca devamanussā, devamanussehi pūjito devamanussapūjito. Pupphādipūjāya ca paccayapūjāya ca pūjito, apacitoti attho. Kasmā pana devamanussānameva gahaṇaṃ kataṃ, nanu bhagavā tiracchānagatehipi āravāḷakāḷāpalāladhanapālapālileyyakanāgādīhi sātāgirāḷavakahemavatasūcilomakharalomayakkhādīhi vinipātagatehipi pūjitoyevāti? Saccamevetaṃ, ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbapuggalaparicchedavasena cetaṃ vuttanti veditabbaṃ.Mahānubhāvoti mahatā buddhānubhāvena samannāgato.Satapuññalakkhaṇoti anantesu cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ puññakammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ ettakehi janehi katakammaṃ bodhisatto sayameva ekako sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā ‘‘satapuññalakkhaṇo’’ti vuccati. Keci pana ‘‘satena satena puññakammena nibbattaekekalakkhaṇo’’ti vadanti. ‘‘Evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyā’’ti taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ.Dassesīti sabbesaṃ devamanussānaṃ ativimhayakaraṃ yamakapāṭihāriyaṃ dassesi.

Atha satthā ākāse pāṭihāriyaṃ katvā mahājanassa cittācāraṃ oloketvā tassa ajjhāsayānukūlaṃ dhammakathaṃ caṅkamanto kathetukāmo ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ ratanacaṅkamaṃ māpesi. Tena vuttaṃ –

10.

‘‘So yācito devavarena cakkhumā, atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo;

soti so satthā.Yācitoti paṭhamameva aṭṭhame sattāhe dhammadesanāya yācitoti attho.Devavarenāti sahampatibrahmunā.Cakkhumāti ettha cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ vibhāvayatīti attho. Taṃ pana cakkhu duvidhaṃ – ñāṇacakkhu, maṃsacakkhūti. Tattha ñāṇacakkhu pañcavidhaṃ – buddhacakkhu, dhammacakkhu, samantacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhūti. Tesubuddhacakkhunāma āsayānusayañāṇañceva indriyaparopariyattañāṇañca, yaṃ ‘‘buddhacakkhunā lokaṃ volokento’’ti (dī. ni. 2.69; ma. ni. 1.283; 2.339; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 9) āgataṃ.Dhammacakkhunāma heṭṭhimā tayo maggā tīṇi ca phalāni, yaṃ ‘‘virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī’’ti (dī. ni. 1.355; saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) āgataṃ.Samantacakkhunāma sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ ‘‘tathūpamaṃ dhammamayaṃ, sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhū’’ti (dī. ni. 2.70; ma. ni. 1.282; 2.338; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) āgataṃ.Dibbacakkhunāma ālokavaḍḍhanena uppannābhiññācittena sampayuttañāṇaṃ, yaṃ ‘‘dibbena cakkhunā visuddhenā’’ti (ma. ni. 1.148, 284, 385, 432; 2.341; 3.82, 261; mahāva. 10) āgataṃ.Paññācakkhunāma ‘‘cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādī’’ti (saṃ. ni. 5.1082; mahāva. 15; kathā. 405; paṭi. ma. 2.30) ettha pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti āgataṃ.

Maṃsacakkhunāma ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’ti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425-426; saṃ. ni. 2.43; 4.60; kathā. 465, 467) ettha pasādamaṃsacakkhu vuttaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.213). Taṃ pana duvidhaṃ – sasambhāracakkhu pasādacakkhūti. Tesu yvāyaṃ akkhikūpake akkhipattakehi parivārito maṃsapiṇḍo yattha catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā sambhavo jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti saṅkhepato terasa sambhārā honti. Vitthārato pana sambhavamānāni catusamuṭṭhānāni chattiṃsa jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti ime kammasamuṭṭhānā cattāro cāti sasambhārā honti, idaṃsasambhāracakkhunāma. Yaṃ pana setamaṇḍalaparicchinnena kaṇhamaṇḍalena parivārite diṭṭhamaṇḍale sanniviṭṭhaṃ rūpadassanasamatthaṃ pasādamattaṃ, idaṃpasādacakkhunāma. Sabbāni panetāni ekavidhāni aniccato saṅkhatato, duvidhāni sāsavānāsavato lokiyalokuttarato, tividhāni bhūmito upādiṇṇattikato, catubbidhāni ekantaparittaappamāṇāniyatārammaṇato, pañcavidhāni rūpanibbānārūpasabbārammaṇānārammaṇavasena, chabbidhāni honti buddhacakkhādivasena. Iccevametāni vuttappakārāni cakkhūni assa bhagavato santīti bhagavācakkhumāti vuccati.Atthaṃ samekkhitvāti caṅkamaṃ māpetvā, dhammadesanānimittaṃ devamanussānaṃ hitatthaṃ upaparikkhitvā upadhāretvāti adhippāyo.Māpayīti māpesi.Lokanāyakoti saggamokkhābhimukhaṃ lokaṃ nayatīti lokanāyako.Suniṭṭhitanti suṭṭhu niṭṭhitaṃ, pariyositanti attho.Sabbaratananimmitanti dasavidharatanamayaṃ.

Idāni bhagavato tividhapāṭihāriyasampattidassanatthaṃ –

11.

‘‘Iddhī ca ādesanānusāsanī, tipāṭihīre bhagavā vasī ahu;

iddhīti iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ nāma. Taṃ pana ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hotītiādinayappavattaṃ (dī. ni. 1.239; ma. ni. 1.147; paṭi. ma. 3.10).Ādesanāti parassa cittācāraṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ, taṃ sāvakānañca buddhānañca satatadhammadesanā.Anusāsanīti anusāsanipāṭihāriyaṃ, tassa tassa ajjhāsayānukūlamovādoti attho. Iti etāni tīṇi pāṭihāriyāni. Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa, anusāsanipāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satatadhammadesanā.Tipāṭihīreti etesu tīsu pāṭihāriyesūti attho.Bhagavāti idaṃ guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;

Vasīti etasmiṃ tividhepi pāṭihāriye vasippatto, ciṇṇavasīti attho.Vasiyonāma pañca vasiyo – āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇasaṅkhātā. Tatra yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ āvajjetuṃ samatthatāāvajjanavasīnāma. Tathā yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ…pe… samāpajjati samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ samāpajjanasamatthatāsamāpajjanavasīnāma. Dīghaṃ kālaṃ ṭhapetuṃ samatthatāadhiṭṭhānavasīnāma. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatāvuṭṭhānavasīnāma.Paccavekkhaṇavasīpana paccavekkhaṇajavanāneva honti tāni āvajjanānantarāneva hutvā uppajjantīti āvajjanavasiyā eva vuttāni. Iti imāsu pañcasu vasīsu ciṇṇavasitā vasī nāma hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘tipāṭihīre bhagavā vasī ahū’’ti.

Idāni tassa ratanacaṅkamassa nimmitavidhānassa dassanatthaṃ –

12.

‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, sinerupabbatuttame;

dasasahassīlokadhātuyāti dasasu cakkavāḷasahassesu.Sinerupabbatuttameti mahāmerusaṅkhāte seṭṭhapabbate.Thambhevāti thambhe viya dasacakkavāḷasahassesu ye sinerupabbatā, te paṭipāṭiyā ṭhite suvaṇṇathambhe viya katvā tesaṃ upari caṅkamaṃ māpetvā dassesīti attho.Ratanāmayeti ratanamaye.

13.Dasasahassī atikkammāti ratanacaṅkamaṃ pana bhagavā māpento tassa ekaṃ koṭiṃ sabbapariyantaṃ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ ekaṃ koṭiṃ pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ atikkamitvā ṭhitaṃ katvā māpesi. Tena vuttaṃ –

‘‘Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino;

jinoti kilesārijayanato jino.Sabbasoṇṇamayā passeti tassa pana evaṃ nimmitassa caṅkamassa ubhayapassesu suvaṇṇamayā paramaramaṇīyā mariyādabhūmi ahosi, majjhe maṇimayāti adhippāyo.

14.Tulāsaṅghāṭāti tulāyugaḷā, tā nānāratanamayāti veditabbā.Anuvaggāti anurūpā.Sovaṇṇaphalakatthatāti sovaṇṇamayehi phalakehi atthatā, tulāsaṅghātānaṃ upari suvaṇṇamayo padaracchadoti attho.Vedikā sabbasovaṇṇāti vedikā pana sabbāpi suvaṇṇamayā, yā panesā caṅkamanaparikkhepavedikā, sā ekāva aññehi ratanehi asammissāti attho.Dubhato passesu nimmitāti ubhosu passesu nimmitā.Da-kāro padasandhikaro.

15.Maṇimuttāvālukākiṇṇāti maṇimuttāmayavālukākiṇṇā. Atha vā maṇayo ca muttā ca vālukā ca maṇimuttāvālukā. Tāhi maṇimuttāvālukāhi ākiṇṇā santhatāti maṇimuttāvālukākiṇṇā.Nimmitoti iminākārena nimmito kato.Ratanāmayoti sabbaratanamayo, caṅkamoti attho.Obhāseti disā sabbāti sabbāpi dasa disā obhāseti pakāseti.Sataraṃsīvāti sahassaraṃsiādicco viya.Uggatoti udito. Yathā pana abbhuggato sahassaraṃsi sabbāpi dasa disā obhāseti, evameva esopi sabbaratanamayo caṅkamo obhāsetīti attho.

Idāni pana niṭṭhite caṅkame tattha bhagavato pavattidassanatthaṃ –

16.

‘‘Tasmiṃ caṅkamane dhīro, dvattiṃsavaralakkhaṇo;

17.

‘‘Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ;

18.

‘‘Passanti taṃ devasaṅghā, dasasahassī pamoditā;

dhīroti dhitiyutto.Dvattiṃsavaralakkhaṇoti suppatiṭṭhitapādatalādīhi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatoti attho.Dibbanti devaloke bhavaṃ jātaṃ dibbaṃ.Pārichattakanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ koviḷārarukkhassa nissandena samantā yojanasataparimāṇo paramadassanīyo pāricchattakarukkho nibbatti. Yasmiṃ pupphite sakalaṃ devanagaraṃ ekasurabhigandhavāsitaṃ hoti, tassa kusumareṇuokiṇṇāni navakanakavimānāni piñjarāni hutvā khāyanti. Imassa pana pāricchattakarukkhassa pupphañca pāricchattakanti vuttaṃ.Caṅkame okirantīti tasmiṃ ratanacaṅkame avakiranti, tena vuttappakārena pupphena tasmiṃ caṅkame caṅkamamānaṃ bhagavantaṃ pūjentīti attho.Sabbe devāti kāmāvacaradevādayo devā. Tenāha ‘‘passanti taṃ devasaṅghā’’ti. Taṃ bhagavantaṃ ratanacaṅkamane caṅkamantaṃ sakesu ālayesupi passantīti attho.Dasasahassīti bhummatthe paccattavacanaṃ, dasasahassiyaṃ devasaṅghā taṃ passantīti attho.Pamoditāti pamuditā.Nipatantīti sannipatanti.Tuṭṭhahaṭṭhāti pītivasena tuṭṭhahaṭṭhā.Pamoditāti idāni vattabbehi tāvatiṃsādidevehi saddhinti sambandho daṭṭhabbo, itarathā punaruttidosato na muccati. Atha vā pamoditā taṃ bhagavantaṃ passanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā tahiṃ tahiṃ sannipatantīti attho.

Idāni ye passiṃsu ye sannipatiṃsu, te sarūpato dassetuṃ –

19.

‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;

20.

‘‘Sadevagandhabbamanussarakkhasā, nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā;

21.

‘‘Ābhassarā subhakiṇhā, vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā;

22.

‘‘Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ;

Imā gāthāyo vuttā.

udaggacittāti pītisomanassavasena udaggacittā.Sumanāti udaggacittattā eva sumanā.Lokahitānukampakanti lokahitañca lokānukampakañca. Lokahitena vā anukampakaṃ lokahitānukampakaṃ.Nabheva accuggatacandamaṇḍalanti ettha ākāse abhinavoditaṃ paripuṇṇaṃ sabbopaddavavinimuttaṃ saradasamaye candamaṇḍalaṃ viya buddhasiriyā virocamānaṃ nayanānandakaraṃ passantīti attho.

Ābhassarāti ukkaṭṭhaparicchedavasena vuttaṃ. Parittābhaappamāṇābhaābhassarāparittamajjhimapaṇītabhedena dutiyajjhānenābhinibbattā sabbeva gahitāti veditabbā.Subhakiṇhāti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ, tasmā parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhāparittādibhedena tatiyajjhānena nibbattā sabbeva gahitāti veditabbā.Vehapphalāti vipulā phalāti vehapphalā. Te catutthajjhānanibbattā asaññasattehi ekatalavāsino. Heṭṭhā pana paṭhamajjhānanibbattā brahmakāyikādayo dassitā. Tasmā idha na dassitā. Cakkhusotānamabhāvato asaññasattā ca arūpino ca idha na uddiṭṭhā.Akaniṭṭhā ca devatāti idhāpi ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ. Tasmā avihātappasudassāsudassiakaniṭṭhasaṅkhātā pañcapi suddhāvāsā gahitāti veditabbā.Susuddhasukkavatthavasanāti suṭṭhu suddhāni susuddhāni sukkāni odātāni. Susuddhāni sukkāni vatthāni nivatthāni ceva pārutāni ca yehi te susuddhasukkavatthavasanā, paridahitaparisuddhapaṇḍaravatthāti attho. ‘‘Susuddhasukkavasanā’’tipi pāṭho.Pañjalīkatāti katapañjalikā kamalamakulasadisaṃ añjaliṃ sirasi katvā tiṭṭhanti.

Muñcantīti okiranti.Pupphaṃ panāti kusumaṃ pana. ‘‘Pupphāni vā’’tipi pāṭho, vacanavipariyāso daṭṭhabbo, attho panassa soyeva.Pañcavaṇṇikanti pañcavaṇṇaṃ – nīlapītalohitodātamañjiṭṭhakavaṇṇavasena pañcavaṇṇaṃ.Candanacuṇṇamissitanti candanacuṇṇena missitaṃ.Bhamenti celānīti bhamayanti vatthāni.Aho jino lokahitānukampakoti ‘‘aho jino lokahito aho ca lokahitānukampako aho kāruṇiko’’ti evamādīni thutivacanāni uggirantā. Muñcanti pupphaṃ bhamayanti celānīti sambandho.

Idāni tehi payuttāni thutivacanāni dassetuṃ imā gāthāyo vuttā –

23.

‘‘Tuvaṃ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ;

24.

‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, devatāyo mahiddhikā;

25.

‘‘Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā;

26.

‘‘Passanti taṃ devasaṅghā, pasannā tuṭṭhamānasā;

27.

‘‘Aho acchariyaṃ loke, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;

28.

‘‘Sakasakamhi bhavane, nisīditvāna devatā;

29.

‘‘Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, tiṇapanthanivāsino;

30.

‘‘Yepi dīghāyukā nāgā, puññavanto mahiddhiko;

31.

‘‘Saṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase;

32.

‘‘Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā bahū;

33.

‘‘Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṃsano;

34.

‘‘Buddhoti tesaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade;

35.

‘‘Hiṅkārā sādhukārā ca, ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ;

36.

‘‘Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, bhujāni pothenti ca naccayanti ca;

37.

‘‘Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṃ;

satthā. Ketūti ketuno apacitikātabbaṭṭhena ketu viyāti ketu.Dhajoti indadhajo samussayaṭṭhena dassanīyaṭṭhena ca tuvaṃ dhajo viyāti dhajoti. Atha vā yathā hi loke yassa kassaci dhajaṃ disvāva – ‘‘ayaṃ dhajo itthannāmassā’’ti dhajavā dhajīti paññāyati, evameva bhagavā paññānibbānādhigamāya bhagavantaṃ disvāva nibbānādhigamo paññāyati. Tena vuttaṃ –‘‘dhajo yūpo cā’’ti.Kūṭadantasuttevuttānaṃ dānādiāsavakkhayañāṇapariyosānānaṃ sabbayāgānaṃ yajanatthāya samussito yūpo tuvanti attho.Parāyanoti paṭisaraṇaṃ.Patiṭṭhāti yathā mahāpathavī sabbapāṇīnaṃ ādhārabhāvena patiṭṭhā nissayabhūtā, evaṃ tuvampi patiṭṭhābhūtā.Dīpo cāti padīpo. Yathā caturaṅge tamasi vattamānānaṃ sattānaṃ āropito padīpo rūpasandassano hoti. Evaṃ avijjandhakāre vattamānānaṃ sattānaṃ paramatthasandassano padīpo tuvanti attho. Atha vā mahāsamudde bhinnanāvānaṃ sattānaṃ samuddadīpo yathā patiṭṭhā hoti, evaṃ tuvampi saṃsārasāgare alabbhaneyyapatiṭṭhe osīdantānaṃ pāṇīnaṃ dīpo viyāti dīpoti attho.

Dvipaduttamoti dvipadānaṃ uttamo dvipaduttamo, ettha pana niddhāraṇalakkhaṇassa abhāvato chaṭṭhīsamāsassa paṭisedho natthi, niddhāraṇalakkhaṇāya chaṭṭhiyā samāso paṭisiddho. Sammāsambuddho pana apadānaṃ dvipadānaṃ catuppadānaṃ bahuppadānaṃ rūpīnaṃ arūpīnaṃ saññīnaṃ asaññīnaṃ nevasaññīnāsaññīnaṃ uttamova. Kasmā panidha ‘‘dvipaduttamo’’ti vuttoti ce? Seṭṭhataravasena. Imasmiñhi loke seṭṭho nāma uppajjamāno apadacatuppadabahuppadesupi nuppajjati. Ayaṃ dvipadesuyeva uppajjati. Kataradvipadesūti? Manussesu ceva devesu ca. Manussesu uppajjamāno tisahassimahāsahassilokadhātu vase kattuṃ samattho buddho hutvā nibbattati. Devesu uppajjamāno dasasahassilokadhātu vasavattī mahābrahmā hutvā nibbattati. So tassa kappiyakārako vā ārāmiko vā sampajjati. Iti tatopi seṭṭhataravasena ‘‘dvipaduttamo’’ti vutto.

Dasasahassilokadhātuyāti dasasahassisaṅkhātāya lokadhātuyā.Mahiddhikāti mahatiyā iddhiyā yuttā, mahānubhāvāti attho.Parivāretvāti bhagavantaṃ samantato parikkhipitvā.Pasannāti sañjātasaddhā.Narāsabhanti narapuṅgavaṃ.Aho acchariyanti ettha andhassa pabbatārohanaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ, accharāyogganti vā acchariyaṃ, ‘‘aho, idaṃ vimhaya’’nti accharaṃ paharituṃ yuttanti attho.Abbhutanti abhūtapubbaṃ abhūtanti abbhutaṃ. Ubhayampetaṃ vimhayāvahassādhivacanaṃ.Lomahaṃsananti lomānaṃ uddhaggabhāvakaraṇaṃ.Na medisaṃ bhūtapubbanti na mayā īdisaṃ bhūtapubbaṃ, abbhutaṃ diṭṭhanti attho. Diṭṭhanti vacanaṃ āharitvā gahetabbaṃ.Accheranti acchariyaṃ.

Sakasakamhi bhavaneti attano attano bhavane.Nisīditvānāti upavissa.Devatāti idaṃ pana vacanaṃ devānampi devadhītānampi sādhāraṇavacananti veditabbaṃ.Hasantitāti tā devatā mahāhasitaṃ hasanti, pītivasaṃ gatahadayatāya mihitamattaṃ akatvā aṭṭahāsaṃ hasantīti attho.Nabheti ākāse.

Ākāsaṭṭhāti ākāse vimānādīsu ṭhitā, eseva nayo bhūmaṭṭhesupi.Tiṇapanthanivāsinoti tiṇaggesu ceva panthesu ca nivāsino.Puññavantoti mahāpuññā.Mahiddhikāti mahānubhāvā.Saṅgītiyo pavattentīti devanāṭakasaṅgītiyo pavattenti, tathāgataṃ pūjanatthāya payujjantīti attho.Ambareti ākāse.Anilañjaseti anilapathe, ambarassa anekatthattā ‘‘anilañjase’’ti vuttaṃ, purimasseva vevacanaṃ.Cammanaddhānīti cammavinaddhāni. Ayameva vā pāṭho, devadundubhiyoti attho.Vādentīti vādayanti devatā.

Saṅkhāti dhamanasaṅkhā.Paṇavāti tanumajjhaturiyavisesā.Ḍiṇḍimāti tiṇavākhuddakabheriyo vuccanti.Vajjantīti vādayanti.Abbhuto vata noti acchariyo vata nu.Uppajjīti uppanno.Lomahaṃsanoti lomahaṃsanakaro.Dhuvanti yasmā pana abbhuto ayaṃ satthā loke uppanno, tasmā dhuvaṃ avassaṃ atthasiddhiṃ labhāmāti adhippāyo.Labhāmāti labhissāma.Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇoti attho.Noti amhākaṃ.Paṭipāditoti paṭiladdho.

Buddhoti tesaṃ sutvānāti buddhoti idaṃ vacanaṃ sutvā tesaṃ devānaṃ pañcavaṇṇā pīti udapādīti attho.Tāvadeti tasmiṃ kāle.Hiṅkārāti hiṅkārasaddā, hiṃhinti yakkhādayo pahaṭṭhakāle karonti.Sādhukārāti sādhukārasaddā ca pavattanti.Ukkuṭṭhīti ukkuṭṭhisaddo ca unnādasaddo cāti attho.Pajāti devādayo adhippetā. Keci ‘‘paṭākā vividhā gagane vattantī’’ti paṭhanti.Gāyantīti buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ gītaṃ gāyanti.

Seḷentīti mukhena seḷitasaddaṃ karonti.Vādayantīti mahatī vipañcikāmakaramukhādayo vīṇā ca turiyāni ca tathāgatassa pūjanatthāya vādenti payojenti.Bhujāni pothentīti bhuje apphoṭenti. Liṅgavipariyāso daṭṭhabbo.Naccanti cāti aññe ca naccāpenti sayañca naccanti.

Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇanti ettha yena pakārenayathā. Mahāvīriyena yogatomahāvīro. Pādesu cakkalakkhaṇanti tava ubhosu pādatalesu sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ cakkalakkhaṇaṃ sobhatīti attho.Cakka-saddo panāyaṃ sampattirathaṅgairiyāpathadānaratanadhammakhuracakkalakkhaṇādīsu dissati. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) sampattiyaṃ dissati. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’ntiādīsu (dha. pa. 1) rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.29) iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja ca mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhūta’’nti (dī. ni. 2.243; 3.85; ma. ni. 3.256) ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562; bu. vaṃ. 28.17) ettha pana dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha khuracakke, paharaṇacakketi attho. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35; 3.200, 204; ma. ni. 2.386) ettha lakkhaṇe. Idhāpi lakkhaṇacakke daṭṭhabbo (ma. ni. aṭṭha. 1.148; a. ni. aṭṭha. 1.1.187; 2.4.8; paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.44).Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitanti dhajena ca vajirena ca paṭākāya ca vaḍḍhamānena ca aṅkusena ca ācitaṃ alaṅkataṃ parivāritaṃ pādesu cakkalakkhaṇanti attho. Cakkalakkhaṇe pana gahite sesalakkhaṇāni gahitāneva honti. Tathā asīti anubyañjanāni byāmappabhā ca. Tasmā tehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāsītianubyañjanabyāmappabhāhi samalaṅkato bhagavato kāyo sabbaphāliphullo viya pāricchattako vikasitapadumaṃ viya kamalavanaṃ vividharatanavicittaṃ viya navakanakatoraṇaṃ tārāmarīcivirājitamiva gaganatalaṃ ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇabuddharasmiyo muñcamāno ativiya sobhati.

Idāni bhagavato rūpakāyadhammakāyasampattidassanatthaṃ –

38.

‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso;

rūpeti ayaṃrūpa-saddo khandhabhavanimittapaccayasarīravaṇṇasaṇṭhānādīsu dissati. Yathāha – ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’nti (ma. ni. 1.361; 3.86, 89; vibha. 2; mahāva. 22) ettha rūpakkhandhe dissati. ‘‘Rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī’’ti (dha. sa. 160-161; vibha. 624) ettha rūpabhave. ‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatī’’ti (dī. ni. 3.338; ma. ni. 2.249; a. ni. 1.435-442; dha. sa. 204-205) ettha kasiṇanimitte. ‘‘Sarūpā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā no arūpā’’ti (a. ni. 2.83) ettha paccaye. ‘‘Ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti (ma. ni. 1.306) ettha sarīre. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425-426; saṃ. ni. 4.60; kathā. 465) ettha vaṇṇe. ‘‘Rūpappamāṇo rūpappasanno’’ti (a. ni. 4.65) ettha saṇṭhāne. Idhāpi saṇṭhāne daṭṭhabbo (a. ni. aṭṭha. 1.1.1 rūpādivaggavaṇṇanā).Sīleti catubbidhe sīle.Samādhimhīti tividhepi samādhimhi.Paññāyāti lokiyalokuttarāya paññāya.Asādisoti asadiso anupamo.Vimuttiyāti phalavimuttiyā.Asamasamoti asamā atītā buddhā tehi asamehi buddhehi sīlādīhi samoti asamasamo. Ettāvatā bhagavato rūpakāyasampatti dassitā.

Idāni bhagavato kāyabalādiṃ dassetuṃ –

39.

‘‘Dasanāgabalaṃ kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ;

dasanāgabalanti dasachaddantanāgabalaṃ. Duvidhañhi tathāgatassa balaṃ – kāyabalaṃ, ñāṇabalañcāti. Tattha kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Kathaṃ?

‘‘Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

tathāgatassa balaṃ,nārāyanabalaṃ vajirabalanti idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ balaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa pakatikāyabalaṃ, ñāṇabalaṃ pana appameyyaṃ dasabalañāṇaṃ catuvesārajjañāṇaṃ aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ catuyoniparicchedakañāṇaṃ pañcagatiparicchedakañāṇaṃ cuddasa buddhañāṇānīti evamādikaṃ ñāṇabalaṃ. Idha pana kāyabalaṃ adhippetaṃ.Kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balanti tañca pana tava kāye pākatikabalanti attho. Tasmā ‘‘dasanāgabala’’nti dasachaddantanāgabalanti attho.

‘‘iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane’’ti āha. Tatthaiddhibalena asamoti vikubbanādhiṭṭhānādinā iddhibalena asamo asadiso anupamo.Dhammacakkappavattaneti desanāñāṇepi asamoti attho.

Idāni ‘‘yo evamādiguṇasamannāgato satthā, so sabbalokekanāyako, taṃ satthāraṃ namassathā’’ti tathāgatassa paṇāmane niyogadassanatthaṃ –

40.

‘‘Evaṃ sabbaguṇūpetaṃ, sabbaṅgasamupāgataṃ;

evanti vuttappakāranidassane nipāto.Sabbaguṇūpetanti etthasabboti ayaṃ niravasesavācī.Guṇoti ayaṃguṇa-saddo anekesu atthesu dissati. Tathā hesa – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (dī. ni. aṭṭha. 1.546; mahāva. 348) ettha paṭalatthe dissati. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti (saṃ. ni. 1.4) ettha rāsatthe. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsatthe. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ’’ (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110, 302; 2.114; 3.154, 349; khu. pā. 3.dvattiṃsākāra) ‘‘kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ettha bandhanatthe. ‘‘Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, abhiññābalamāhari’’nti (bu. vaṃ. 2.29) ettha sampattiatthe. Idhāpi sampattiatthe daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 1.546; ma. ni. aṭṭha. 1.166; cūḷani. aṭṭha. 136). Tasmā sabbehi lokiyalokuttarehi guṇehi sabbasampattīhi upetaṃ samannāgatanti attho.Sabbaṅgasamupāgatanti sabbehi buddhaguṇehi guṇaṅgehi vā samupāgataṃ samannāgataṃ.Mahāmuninti aññehi paccekabuddhādīhi munīhi adhikabhāvato mahanto munīti vuccati mahāmuni.Kāruṇikanti karuṇāguṇayogato kāruṇikaṃ.Lokanāthanti sabbalokekanāthaṃ, sabbalokehi ‘‘ayaṃ no dukkhopatāpassa āhantā sametā’’ti evamāsīsīyatīti attho.

Idāni dasabalassa sabbanipaccākārassa arahabhāvadassanatthaṃ –

41.

‘‘Abhivādanaṃ thomanañca, vandanañca pasaṃsanaṃ;

42.

‘‘Ye keci loke vandaneyyā, vandanaṃ arahanti ye;

abhivādananti aññehi attano abhivādanakārāpanaṃ.Thomananti parammukhato thuti.Vandananti paṇāmanaṃ.Pasaṃsananti sammukhato pasaṃsanaṃ.Namassananti añjalikaraṇaṃ, manasā namassanaṃ vā.Pūjananti mālāgandhavilepanādīhi pūjanañca.Sabbanti sabbampi taṃ vuttappakāraṃ sakkāravisesaṃ tuvaṃ arahasi yuttoti attho.Ye keci loke vandaneyyāti ye keci loke vanditabbā vandanīyā vandanaṃ arahanti.Yeti ye pana loke vandanaṃ arahanti. Idaṃ pana purimapadasseva vevacanaṃ.Sabbaseṭṭhoti sabbesaṃ tesaṃ seṭṭho uttamo, tvaṃ mahāvīra sadiso te loke koci na vijjatīti attho.

Atha bhagavati yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā ratanacaṅkamaṃ māpetvā tatra caṅkamamāne āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate pañcahi parivārabhikkhusatehi. Atha thero bhagavantaṃ olokento addasa kapilapure ākāse ratanacaṅkame caṅkamamānaṃ. Tena vuttaṃ –

43.

‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido;

sāriputtoti rūpasāriyā nāma brāhmaṇiyā puttoti sāriputto.Mahāpaññoti mahatiyā soḷasavidhāya paññāya samannāgatoti mahāpañño.Samādhijjhānakovidoti etthasamādhīti cittaṃ samaṃ ādahati ārammaṇe ṭhapetīti samādhi. So tividho hoti savitakkasavicāro avitakkavicāramatto avitakkaavicāro samādhīti.Jhānanti paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānaṃ catutthajjhānanti imehi paṭhamajjhānādīhi mettājhānādīnipi saṅgahitāneva honti, jhānampi duvidhaṃ hoti lakkhaṇūpanijjhānaṃ ārammaṇūpanijjhānanti. Tattha aniccādilakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti vipassanāñāṇaṃ ‘‘lakkhaṇūpanijjhāna’’nti vuccati. Paṭhamajjhānādikaṃ pana ārammaṇūpanijjhānato paccanīkajhāpanato vā jhānanti vuccati. Samādhīsu ca jhānesu ca kovidoti samādhijjhānakovido, samādhijjhānakusaloti attho.Gijjhakūṭeti evaṃnāmake pabbate ṭhitoyevapassatīti passi.

44.Suphullaṃsālarājaṃ vāti samavaṭṭakkhandhaṃ samuggatavipulakomalaphalapallavaṅkurasamalaṅkatasākhaṃ sabbaphāliphullaṃ sālarājaṃ viya sīlamūlaṃ samādhikkhandhaṃ paññāsākhaṃ abhiññāpupphaṃ vimuttiphalaṃ dasabalasālarājaṃolokesīti evaṃ olokapadena sambandho.Candaṃva gagane yathāti abbhāhimadhūmarajorāhupasaggavinimuttaṃ tāragaṇaparivutaṃ saradasamaye paripuṇṇaṃ viya rajanikaraṃ sabbakilesatimiravidhamanakaraṃ veneyyajanakumudavanavikasanakaraṃ munivararajanikaraṃ oloketīti attho.Yathāti nipātamattaṃ.Majjhanhikeva sūriyanti majjhanhikasamaye siriyā paṭutarakiraṇamālinaṃ aṃsumālinamiva virocamānaṃ.Narāsabhanti naravasabhaṃ.

45.Jalantanti daddaḷhamānaṃ, saradasamayaṃ paripuṇṇacandasassirikacāruvadanasobhaṃ lakkhaṇānubyañjanasamalaṅkatavarasarīraṃ paramāya buddhasiriyā virocamānanti attho.Dīparukkhaṃ vāti āropitadīpaṃ dīparukkhamiva.Taruṇasūriyaṃva uggatanti abhinavoditādiccamiva, sommabhāvena jalantanti attho. Sūriyassa taruṇabhāvo pana udayaṃ paṭicca vuccati. Na hi candassa viya hānivuddhiyo atthi.Byāmappabhānurañjitanti byāmappabhāya anurañjitaṃ.Dhīraṃ passati lokanāyakanti sabbalokekadhīraṃ passati nāyakanti attho.

Athāyasmā dhammasenāpati atisītalasaliladharanikaraparicumbitakūṭe nānāvidhasurabhitarukusumavāsitakūṭe paramaruciracittakūṭe gijjhakūṭe pabbate ṭhatvāva dasahi cakkavāḷasahassehi āgatehi devabrahmagaṇehi parivutaṃ bhagavantaṃ anuttarāya buddhasiriyā anopamāya buddhalīḷāya sabbaratanamaye caṅkame caṅkamamānaṃ disvā – ‘‘handāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā buddhaguṇaparidīpanaṃ buddhavaṃsadesanaṃ yāceyya’’nti cintetvā attanā saddhiṃ vasamānāni pañca bhikkhusatāni sannipātesi. Tena vuttaṃ –

46.

‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, katakiccāna tādinaṃ;

pañcannaṃ bhikkhusatānanti pañca bhikkhusatāni, upayogatthe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Katakiccānanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena pariniṭṭhitasoḷasakiccānanti attho.Khīṇāsavānanti parikkhīṇacaturāsavānaṃ.Vimalānanti vigatamalānaṃ, khīṇāsavattā vā vimalānaṃ paramaparisuddhacittasantānānanti attho.Khaṇenāti khaṇeyeva.Sannipātayīti sannipātesi.

Idāni tesaṃ bhikkhūnaṃ sannipāte gamane ca kāraṇaṃ dassanatthaṃ –

47.

‘‘Lokappasādanaṃ nāma, pāṭihīraṃ nidassayi;

48.

‘‘Etha sabbe gamissāma, tucchissāma mayaṃ jinaṃ;

lokappasādanaṃ nāmāti lokassa pasādakaraṇato lokappasādanaṃ pāṭihīraṃ vuccati. ‘‘Ullokappasādanaṃ nāmātipi pāṭho, tassa lokavivaraṇapāṭihāriyanti attho. Taṃ pana uddhaṃ akaniṭṭhabhavanato heṭṭhā yāva avīci etthantare ekālokaṃ katvā etthantare sabbesampi sattānaṃ aññamaññaṃ dassanakaraṇādhiṭṭhānanti vuccati.Nidassayīti dassesi.Amhepīti mayampi.Tatthāti yattha bhagavā, tattha gantvānāti attho.Vandissāmāti mayaṃ bhagavato pāde sirasā vandissāma. Ettha pana amhepi, mayanti imesaṃ dvinnaṃ saddānaṃ purimassa gamanakiriyāya sambandho daṭṭhabbo, pacchimassa vandanakiriyāya. Itarathā hi punaruttidosato na muccati.

Ethāti āgacchatha.Kaṅkhaṃvinodayissāmāti etthāha – khīṇāsavānaṃ pana kaṅkhā nāma kācipi natthi, kasmā thero evamāhāti? Saccamevetaṃ, paṭhamamaggeneva samucchedaṃ gatā. Yathāha –

‘‘Katame dhammā dassanena pahātabbāti? Cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā vicikicchāsahagato cittuppādo apāyagamanīyo lobho doso moho māno tadekaṭṭhā ca kilesā’’ti (dha. sa. 1405 thokaṃ visadisaṃ).

Vinodayissāmāti vinodessāma.

Atha kho te bhikkhū therassa vacanaṃ sutvā attano attano pattacīvaramādāya suvammitā viya mahānāgā pabhinnakilesā chinnabandhanā appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā taramānā sannipattiṃsu. Tena vuttaṃ –

49.

‘‘Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṃvutindriyā;

sādhūti ayaṃsādhu-saddo āyācanasampaṭicchanasampahaṃsanasundarādīsu dissati. Tathā hesa – ‘‘sādhu me, bhante bhagavā, saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.95; 5.382; a. ni. 4.257) āyācane dissati. ‘‘Sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane.

‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;

Nipakāti paṇḍitā paññavantā.Saṃvutindriyāti indriyesu guttadvārā, indriyasaṃvarasamannāgatāti attho.Taramānāti turitā.Upāgamunti theraṃ upasaṅkamiṃsu.

50-1.Idāni dhammasenāpatissa pavattiṃ dassentehi saṅgītikārakehi‘‘khīṇāsavehi vimalehī’’tiādigāthāyo vuttā tatthadantehīti kāyena ca cittena ca dantehi.Uttame dameti arahatte, nimittatthe bhummaṃ daṭṭhabbaṃ.Tehi bhikkhūhīti pañcahi bhikkhusatehi.Mahāgaṇīti sīlādīhi ca saṅkhyāvasena ca mahanto gaṇo assa atthīti mahāgaṇī, nānāpadavasena vā sīlādīhi guṇehi mahanto gaṇoti mahāgaṇo, mahāgaṇo assa atthīti mahāgaṇī.Laḷanto devova gaganeti iddhivilāsena vilāsento devo viya gaganatale bhagavantaṃ upasaṅkamīti attho.

52.Idāni ‘‘te itthambhūtā upasaṅkamiṃsū’’ti upasaṅkamavidhānadassanatthaṃ‘‘ukkāsitañca khipita’’ntiādi āraddhaṃ. Tatthaukkāsitañcāti ukkāsitasaddañca.Khipitanti khipitasaddañca.Ajjhupekkhiyāti upekkhitvā, taṃ ubhayaṃ akatvāti adhippāyo.Subbatāti suvimaladhutaguṇā.Sappatissāti sahapatissayā, nīcavuttinoti attho.

53.Sayambhunti sayameva aññāpadesaṃ vinā pāramiyo pūretvā adhigatabuddhabhāvanti attho.Accuggatanti abhinavoditaṃ.Candaṃ vāti candaṃ viya, nabhe jalantaṃ bhagavantaṃ gagane candaṃ viya passantīti evaṃ padasambandho daṭṭhabbo. Idhāpiyathā-saddo nipātamattova.

54.Vijjuṃ vāti vijjughanaṃ viya. Yadi ciraṭṭhitikā acirappabhā assa tādisanti attho.Gagane yathāti ākāse yathā, idhāpiyathā-saddo nipātamattova. Ito parampi īdisesu ṭhānesu yathā-saddo nipātamattoti daṭṭhabbo.

55.Rahadamiva vippasannanti atigambhīravitthataṃ mahārahadaṃ viya anāvilaṃ vippasannaṃ salilaṃ.Suphullaṃ padumaṃ yathāti suvikasitapadumavanaṃ rahadamivāti attho daṭṭhabbo. ‘‘Suphullaṃ kamalaṃ yathā’’tipi pāṭho, tassa kamanīyabhāvena suphullaṃ kamalavanamivāti attho.

56.Atha te bhikkhū dhammasenāpatippamukhā añjaliṃ sirasi katvā dasabalassa cakkālaṅkatatalesu pādesu nipatiṃsūti attho. Tena vuttaṃ –‘‘añjaliṃ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā’’tiādi. Tatthanipatantīti nipatiṃsu, vandiṃsūti attho.Cakkalakkhaṇeti cakkaṃ lakkhaṇaṃ yasmiṃ pāde so pādo cakkalakkhaṇo, tasmiṃ cakkalakkhaṇe. Jātivasena ‘‘pāde’’ti vuttaṃ, satthuno cakkālaṅkatatalesu pādesu nipatiṃsūti attho.

57.Idāni tesaṃ kesañci therānaṃ nāmaṃ dassentehi‘‘sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso’’tiādi gāthāyo vuttā. Tatthakoraṇḍasamasādisoti koraṇḍakusumasadisavaṇṇo, yadi evaṃ ‘‘koraṇḍasamo’’ti vā, ‘‘koraṇḍasadiso’’ti vā vattabbaṃ, kiṃ dvikkhattuṃ ‘‘samasādiso’’ti vuttanti ce? Nāyaṃ doso, tādiso koraṇḍasamattā koraṇḍasadisabhāveneva koraṇḍasamasādiso. Na panādhikavacanavasenāti adhippāyo.Samādhijjhānakusaloti ettha ayaṃkusala-saddo tāva arogyānavajjachekasukhavipākādīsu dissati. Ayañhi ‘‘kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmaya’’ntiādīsu (jā. 1.15.146; 2.20.129) ārogye dissati. ‘‘Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo’’ti (ma. ni. 2.361) evamādīsu anavajje. ‘‘Kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgāna’’ntiādīsu (ma. ni. 2.87) cheke. ‘‘Kusalassa kammassa katattā upacitattā’’tiādīsu (dha. sa. 431 ādayo) sukhavipāke. Idha pana cheke daṭṭhabbo.Vandateti vandittha.

58.Gajjitāti gajjantīti gajjitā.Kālamegho vāti nīlasaliladharo viya gajjitā iddhivisayeti adhippāyo.Nīluppalasamasādisoti nīlakuvalayasadisavaṇṇo. Heṭṭhā vuttanayenevetthāpi attho veditabbo.Moggallānoti evaṃ gottavasena laddhanāmo kolito.

59.Mahākassapopi cāti uruvelakassapanadīkassapagayākassapakumārakassape khuddānukhuddake there upādāya ayaṃ mahā, tasmā ‘‘mahākassapo’’ti vutto.Pi cāti sambhāvanasampiṇḍanattho.Uttattakanakasannibhoti santattasuvaṇṇasadisachavivaṇṇo.Dhutaguṇeti ettha kilesadhunanato dhammo dhuto nāma, dhutaguṇo nāma dhutadhammo. Katamo pana dhutadhammo nāma? Appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā, pavivekatā, idamaṭṭhikatāti ime dhutaṅgacetanāya parivārabhūtā pañca dhammā ‘‘appicchaṃyeva nissāyā’’tiādivacanato dhutadhammā nāma. Atha vā kilese dhunanato ñāṇaṃ dhutaṃ nāma, tasmiṃ dhutaguṇe.Agganikkhittoti aggo seṭṭho koṭibhūtoti ṭhapito. ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo’’ti (a. ni. 1.188, 191) ṭhānantare ṭhapitoti attho. Ayaṃ panaagga-saddo ādikoṭikoṭṭhāsaseṭṭhādīsu dissati. Tathā hesa – ‘‘ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīna’’ntiādīsu (ma. ni. 2.70) ādimhi dissati. ‘‘Teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya’’ (kathā. 441), ‘‘ucchaggaṃ veḷagga’’ntiādīsu koṭiyaṃ. ‘‘Ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā’’ (saṃ. ni. 5.374) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetu’’ntiādīsu (cūḷava. 318) koṭṭhāse. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādīsu (a. ni. 4.34) seṭṭhe. Svāyamidha seṭṭhe daṭṭhabbo. Koṭiyampi vattati. Thero attano ṭhāne seṭṭho ceva koṭibhūto ca. Tena vuttaṃ – ‘‘agganikkhitto’’ti, aggo seṭṭho koṭibhūtoti attho (dī. ni. aṭṭha. 1.250 saraṇagamanakathā; pārā. aṭṭha. 1.15).Thomitoti pasaṃsito devamanussādīhi.Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito thuto, ‘‘kassapo, bhikkhave, candūpamo kulāni upasaṅkamati apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ niccanavako kulesu appagabbho’’ti evamādīhi anekehi suttanayehi (saṃ. ni. 2.146) vaṇṇito pasattho, sopi bhagavantaṃ vandatīti attho.

60.Dibbacakkhūnanti dibbaṃ cakkhu yesaṃ atthi te dibbacakkhū, tesaṃ dibbacakkhūnaṃ bhikkhūnaṃaggoseṭṭhoti attho. Yathāha – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho’’ti (a. ni. 1.188, 192). Anuruddhatthero bhagavato cūḷapituno amitodanassa nāma sakkassa putto mahānāmassa kaniṭṭhabhātā mahāpuñño paramasukhumālo, so attasattamo nikkhamitvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, tassa pabbajjānukkamosaṅghabhedakakkhandhake(cūḷava. 330 ādayo) āgatova.Avidūre vāti bhagavato santikeyeva.

61.Āpattianāpattiyāti āpattiyañca anāpattiyañca kovido.Satekicchāyāti sappaṭikammāyapi appaṭikammāyapi cāti attho. Tattha sappaṭikammā sā chabbidhā hoti, appaṭikammā sā pārājikāpatti. ‘‘Āpattianāpattiyā, satekicchāya kovido’’tipi pāṭho, soyeva attho.Vinayeti vinayapiṭake.Agganikkhittoti ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ, upālī’’ti (a. ni. 1.219, 228) etadaggaṭṭhāne ṭhapitoti attho.Upālīti upālitthero.Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito pasattho. Thero kira tathāgatasseva santike vinayapiṭakaṃ uggaṇhitvā bhārukacchakavatthuṃ (pārā. 78), ajjukavatthuṃ (pārā. 158), kumārakassapavatthunti (ma. ni. 1.249) imāni tīṇi vatthūni sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā kathesi. Tasmā thero vinayadharānaṃ aggoti evamādinā nayena satthārā vaṇṇitoti vutto.

62.Sukhumanipuṇatthapaṭividdhoti paṭividdhasukhumanipuṇattho, paṭividdhaduddasanipuṇatthoti attho.Kathikānaṃ pavaroti dhammakathikānaṃ seṭṭho. ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto’’ti (a. ni. 1.188, 196) etadaggapāḷiyaṃ āropito. Tena vuttaṃ ‘‘kathikānaṃ pavaro’’ti.Gaṇīti sasaṅgho. Therassa kira santike pabbajitā kulaputtā pañcasatā ahesuṃ. Sabbepi te dasabalassa jātabhūmikā jātaraṭṭhavāsino sabbeva khīṇāsavā sabbeva dasakathāvatthulābhino. Tena vuttaṃ ‘‘gaṇī’’ti.Isīti esati gavesati kusale dhammeti isi.Mantāṇiyā puttoti mantāṇiyā nāma brāhmaṇiyā putto.Puṇṇoti tassa nāmaṃ.Vissutoti attano appicchatādīhi guṇehi vissuto.

Aññāsikoṇḍaññattheropana satthari abhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakke anupubbena āgantvā rājagahaṃ upanissāya viharante kapilavatthuṃ āgantvā attano bhāgineyyaṃ puṇṇaṃ nāma māṇavaṃ pabbājetvā bhagavantaṃ vanditvā āpucchitvā nivāsatthāya sayaṃ chaddantadahaṃ gato. Puṇṇo pana bhagavantaṃ dassanāya therena saddhiṃ āgantvā – ‘‘mayhaṃ pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetvāva dasabalassa santikaṃ gamissāmī’’ti kapilapureyeva ohīno, so yonisomanasikāraṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Ettha panaanuruddhattherocaupālittheroca ime dve therā bhagavato kapilavatthupuraṃ pavisitvā ñātisamāgamadivase pabbajitā viya dassitā, taṃ pana khandhakapāḷiyā aṭṭhakathāya ca na sameti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.

Atha satthā sāriputtattherādīnaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ cittācāramaññāya attano guṇe kathetumārabhi. Tena vuttaṃ –

63.

‘‘Etesaṃ cittamaññāya, opammakusalo muni;

opammakusaloti upamāya kusalo.Kaṅkhacchedoti sabbasattānaṃ saṃsayacchedako.

Idāni te attano guṇe kathesi, te dassetuṃ –

64.

‘‘Cattāro te asaṅkhyeyyā, koṭi yesaṃ na nāyati;

cattāroti gaṇanaparicchedo.Eteti idāni vattabbe atthe nidasseti.Asaṅkhyeyyāti saṅkhyātumasakkuṇeyyattā asaṅkhyeyyā, gaṇanapathaṃ vītivattāti attho.Koṭītiādi vā anto vā mariyādā.Yesanti yesaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ.Na nāyatīti na paññāyati. Idāni te vuttappakāre cattāro asaṅkhyeyye dassetuṃ‘‘sattakāyo’’tiādi vuttaṃ.Sattakāyoti sattasamūho, sattakāyo ananto aparimāṇo appameyyo. Tathāākāsoākāsassāpi anto natthi. Tathācakkavāḷānianantāni eva. Buddhañāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ appameyyaṃ.Na sakkā ete vijānitunti yasmā panete anantā, tasmā na sakkā vijānituṃ.

65.Idāni satthā attano iddhivikubbane sañjātacchariyabbhutānaṃ devamanussādīnaṃ kinnāmetaṃ acchariyaṃ, itopi visiṭṭhataraṃ acchariyaṃ abbhutaṃ atthi, mama taṃ suṇāthāti dhammadesanaṃ vaḍḍhento –

‘‘Kimetaṃ acchariyaṃ loke, yaṃ me iddhivikubbanaṃ;

kinti paṭikkhepavacanaṃ.Etanti idaṃ iddhivikubbanaṃ sandhāyāha.Yanti ayaṃyaṃ-saddo ‘‘yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhī’’tiādīsu (su. ni. 1058; mahāni. 110; cūḷani. mettagūmāṇavapucchā 77) upayogavacane dissati. ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso; yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā’’ti (a. ni. 1.277; vibha. 809; mi. pa. 5.1.1) ettha kāraṇavacane. ‘‘Yaṃ vipassī bhagavā kappe udapādī’’ti (dī. ni. 2.4) ettha bhumme. ‘‘Yaṃ kho me, bhante, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhagavato’’tiādīsu (dī. ni. 2.293) paccattavacane. Idhāpi paccattavacane daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 2.4). Aññe bahū mama acchariyā abbhutavisesā santīti dīpeti.

Idāni te acchariye dassento –

66.

‘‘Yadāhaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā;

yadāti yasmiṃ kāle.Ahanti attānaṃ niddisati.Tusite kāyeti tusitasaṅkhāte devanikāye. Yadā panāhaṃ samattiṃsapāramiyo pūretvā pañcamahāpariccāge pariccajitvā ñātatthacariyalokatthacariyabuddhatthacariyānaṃ koṭiṃ patvā sattasatakamahādānāni datvā sattakkhattuṃ pathaviṃ kampetvā vessantarattabhāvato cavitvā dutiye cittavāre tusitabhavane nibbatto tadāpi santusito nāma devarājā ahosiṃ.Dasasahassī samāgammāti dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitvāti attho.Yācanti pañjalī mamanti maṃ upasaṅkamitvā, ‘‘mārisa, tayā dasa pāramiyo pūrentena na sakkasampattiṃ na māra na brahma na cakkavattisampattiṃ patthentena pūritā, lokanittharaṇatthāya pana buddhattaṃ patthayamānena pūritā, so tava kālo, mārisa, buddhattāya samayo, mārisa, buddhattāyā’’ti (jā. aṭṭha. 1.nidānakathā, avidūrenidānakathā) yācanti mamanti. Tena vuttaṃ –

67.

‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;

kālo teti kālo tava, ayameva vā pāṭho.Uppajjāti paṭisandhiṃ gaṇha, ‘‘okkamā’’tipi pāṭho.Sadevakanti sadevakaṃ lokanti attho.Tārayantoti ettha pāramiyo pūrentopi tārayati nāma, pāramiyo matthakaṃ pāpentopi tārayati nāma, vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure paṭisandhiṃ gahetvā saṭṭhivassasatasahassādhikāni sattapaṇṇāsavassakoṭiyo tattha tiṭṭhantopi tārayati nāma, devatāhi yācito pañcavidhaṃ mahāvilokitaṃ viloketvā mahāmāyādeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi dasamāse gabbhavāsaṃ vasantopi tārayati nāma, ekūnatiṃsa vassāni agāramajjhe tiṭṭhantopi tārayati nāma. Rāhulabhaddassa jātadivase channasahāyo kaṇḍakaṃ āruyha nikkhamantopi tīṇi rajjāni atikkamitvā anomāya nāma nadiyā tīre pabbajantopi tārayati nāma, chabbassāni padhānaṃ karontopi visākhapuṇṇamāyaṃ mahābodhimaṇḍaṃ āruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme dvādasaṅgaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomato sammasitvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhantopi tārayati nāma, sotāpattiphalakkhaṇepi, sakadāgāmimaggakkhaṇepi, sakadāgāmiphalakkhaṇepi, anāgāmimaggakkhaṇepi, anāgāmiphalakkhaṇepi, arahattamaggakkhaṇepi, arahattaphalakkhaṇepi tārayati nāma, yadā aṭṭhārasadevatākoṭisahassehi pañcavaggiyānaṃ amatapānaṃ adāsi, tato paṭṭhāya tārayi nāmāti vuccati. Tena vuttaṃ –

‘‘Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada’’nti.

kālonāma. Idāni vassasatāyukā manussāti atha bodhisatto ‘‘nibbattitabbakālo’’ti addasa.

dīpaṃpassi. Tato jambudīpo nāma mahā dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī’’ti desaṃ vilokento majjhimadesaṃpassi. Tato kulaṃ vilokento ‘‘buddhā nāma lokasammate kule nibbattanti, idāni khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi,suddhodanonāma me rājā pitā bhavissatī’’tikulaṃaddasa. Tatomātaraṃvilokento ‘‘buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, akhaṇḍapañcasīlāti ayañcamahāmāyānāma devī edisā, ayaṃ me mātā bhavissatīti kittakaṃ assāāyū’’ti āvajjento dasannaṃ māsānaṃ upari sattadivasāni passi. Iti imaṃ pañcavidhavilokanaṃ viloketvā – ‘‘kālo me, mārisa, buddhabhāvāyā’’ti devatānaṃ paṭiññaṃ datvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā sakyarājakule māyādeviyā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ aggahesi (jā. aṭṭha. 1.nidānakathā, avidūrenidānakathā; apa. aṭṭha. 1.nidānakathā, avidūrenidānakathā). Tena vuttaṃ –

68.

‘‘Tusitā kāyā cavitvāna, yadā okkami kucchiyaṃ;

okkamīti okkamiṃ pāvisiṃ.Kucchiyanti mātukucchimhi.Dasasahassīlokadhātu, kampitthāti sato sampajāno pana bodhisatto mātukucchiṃ okkamanto ekūnavīsatiyā paṭisandhicittesu mettāpubbabhāgassa somanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikakusalacittassa sadisa mahāvipākacittena āsāḷhipuṇṇamāyaṃ uttarāsāḷhanakkhatteneva paṭisandhiṃ aggahesi. Tadā dasasahassīlokadhātu sakalāpi kampi saṅkampi sampakampīti attho.Dharaṇīti dhāreti sabbe thāvarajaṅgameti dharaṇī, pathavī.

69.Sampajānova nikkhaminti ettha yadā panāhaṃ sato sampajānova mātukucchito dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya nisseṇito otaranto puriso viya ca dve hatthe ca pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova nikkhamiṃ.Sādhukāraṃ pavattentīti sādhukāraṃ pavattayanti, sādhukāraṃ dentīti attho.Pakampitthāti kampittha, okkamanepi mātukucchito nikkhamanepi dasasahassī pakampitthāti attho.

70.Atha bhagavā gabbhokkantiādīsu attanā samasamaṃ adisvā gabbhokkantiādīsu attano acchariyadassanatthaṃ‘‘okkanti me samo natthī’’ti imaṃ gāthamāha. Tatthaokkantīti gabbhokkantiyaṃ, bhummatthe paccattavacanaṃ, paṭisandhiggahaṇeti attho.Meti mayā.Samoti sadiso natthi.Jātitoti ettha jāyati etāya mātuyāti mātā ‘‘jātī’’ti vuccati, tato jātito mātuyāti attho.Abhinikkhameti mātukucchito abhinikkhamane pasave satīti attho.Sambodhiyanti ettha pasatthā sundarā bodhi sambodhi. Ayaṃ panabodhi-saddo rukkhamagganibbānasabbaññutaññāṇādīsu dissati – ‘‘bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho’’ti (mahāva. 1; udā. 1) ca, ‘‘antarā ca gayaṃ antarā ca bodhi’’nti (ma. ni. 1.285; 2.341; mahāva. 11) ca āgataṭṭhāne hi rukkho bodhīti vuccati. ‘‘Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’nti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121) āgataṭṭhāne maggo. ‘‘Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. ‘‘Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti (dī. ni. 3.217) āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggañāṇaṃ adhippetaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.13; pārā. aṭṭha. 1.11; udā. aṭṭha. 20; cariyā. aṭṭha. nidānakathā). Apare ‘‘sabbaññutaññāṇa’’ntipi vadanti, tassaṃ sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭhoti attho.

Dhammacakkappavattaneti ettha dhammacakkaṃ pana duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañcāti. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ, karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ kusalaṃ upekkhāsahagataṃ avitakkaavicāraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ abyākataṃ, ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ. Idha pana desanāñāṇaṃ adhippetaṃ (paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.44).

71.Idāni bhagavato gabbhokkamaneva pathavikampanādikaṃ pavattiṃ sutvā‘‘aho acchariyaṃ loke’’ti devatāhi ayaṃ gāthā vuttā. Tatthabuddhānaṃ guṇamahantatāti aho buddhānaṃ guṇamahantabhāvo, aho buddhānaṃ mahānubhāvoti atthodasasahassīlokadhātu, chappakāraṃ pakampathāti dasasu cakkavāḷasahassesu mahāpathavī chappakāraṃ pakampittha calittha. Kathaṃ? Puratthimato unnamati pacchimato onamati, pacchimato unnamati puratthimato onamati, uttarato unnamati dakkhiṇato onamati, dakkhiṇato unnamati uttarato onamati, majjhimato unnamati pariyantato onamati, pariyantato unnamati majjhimato onamatīti evaṃ chappakāraṃ anilabalacalitajalataraṅgabhaṅgasaṅghaṭṭitā viya nāvā catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā pathavisandhārakajalapariyantā acetanāpi samānā sacetanā viya ayaṃ mahāpathavī pītiyā naccantī viya akampitthāti attho.Obhāsoca mahā āsīti atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ uḷāro obhāso ahosīti attho.Accheraṃ lomahaṃsananti accherañca lomahaṃsanañca ahosīti attho.

72.Idāni pathavikampanālokapātubhāvādīsu acchariyesu vattamānesu bhagavato pavattidassanatthaṃ‘‘bhagavā tamhi samaye’’tiādigāthāyo vuttā. Tatthalokajeṭṭhoti lokaseṭṭho.Sadevakanti sadevakassa lokassa, sāmiatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Dassayantoti pāṭihāriyaṃ dassento.

73.Caṅkamantovāti dasalokadhātusahassāni ajjhottharitvā ṭhite tasmiṃ ratanamaye caṅkame caṅkamamānova kathesi.Lokanāyakoti atha satthā manosilātale sīhanādaṃ nadanto sīho viya gajjanto pāvussakamegho viya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgatena (dī. ni. 2.285, 301) savanīyena kamanīyena brahmassarena nānānayavicittaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ tilakkhaṇāhataṃ madhuradhammakathaṃ kathesīti attho.

Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathāti ettha satthārā pana nimmitassa tassa caṅkamassa ekā koṭi pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ekā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ evaṃ ṭhite tasmiṃ ratanacaṅkame caṅkamamāno satthā ubho koṭiyo patvāva nivattati, antarā ubho koṭiyo apatvā na nivattati. Yathā catuhatthappamāṇe caṅkame caṅkamamāno ubho koṭiyo sīghameva patvā nivattati, evaṃ antarā na nivattatīti attho. Kiṃ pana bhagavā dasasahassayojanappamāṇāyāmaṃ caṅkamaṃ rassamakāsi, tāvamahantaṃ vā attabhāvaṃ nimminīti? Na panevamakāsi. Acinteyyo buddhānaṃ buddhānubhāvo. Akaniṭṭhabhavanato paṭṭhāya yāva avīci, tāva ekaṅgaṇā ahosi. Tiriyato ca dasacakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Devā manusse passanti, manussāpi deve passanti. Yathā sabbe devamanussā pakatiyā caṅkamamānaṃ passanti, evaṃ bhagavantaṃ caṅkamamānaṃ passiṃsūti. Bhagavā pana caṅkamantova dhammaṃ deseti antarāsamāpattiñca samāpajjati.

‘‘kīdiso te mahāvīrā’’tiādikaṃ paripucchi. Tena vuttaṃ –

74.

‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido;

75.

‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama;

pucchānusandhiveditabbā.

ajjhāsayānusandhiveditabbā.

yathānusandhiveditabbā. Tena vuttaṃ ‘‘pucchānusandhī’’ti.

paññāya pāramippattoti sāvakapāramiñāṇassa matthakaṃ patto.Pucchatīti apucchi. Tattha pucchā nāma adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā, kathetukamyatāpucchāti pañcavidhā hoti. Tatthāyaṃ therassa katamā pucchāti ce? Yasmā panāyaṃ buddhavaṃso kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyopacitapuññasambhārānaṃ paccekabuddhānaṃ kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyopacitapuññasambhārānaṃ dvinnaṃ aggasāvakānañca kappasatasahassopacitapuññasambhārānaṃ sesamahāsāvakānaṃ vā avisayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, tasmā therassa adiṭṭhajotanā pucchāti veditabbā.

Kīdisoti pucchanākāro, kiṃpakāroti attho.Teti tava.Abhinīhāroti abhinīhāro nāma buddhabhāvatthaṃ mānasaṃ bandhitvā ‘‘buddhabyākaraṇaṃ aladdhā na uṭṭhahissāmī’’ti vīriyamadhiṭṭhāya nipajjanaṃ. Tena vuttaṃ –

‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttamā’’ti.

Kamhi kāleti tasmiṃ kāle.Patthitāti icchitā abhikaṅkhitā, ‘‘buddho bodheyyaṃ mutto moceyya’’ntiādinā nayena buddhabhāvāya paṇidhānaṃ kadā katanti apucchi.Bodhīti sammāsambodhi, arahattamaggañāṇassa ca sabbaññutaññāṇassa cetaṃ adhivacanaṃ.Uttamāti sāvakabodhipaccekabodhīhi seṭṭhattā uttamāti vuttā. Ubhinnamantarāma-kāro padasandhikaro.

Idāni buddhabhāvakārake dhamme pucchanto –

76.

‘‘Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, paññāvīriyañca kīdisaṃ;

77.

‘‘Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka;

pāramīnāma, aṅgapariccāgoupapāramīnāma, jīvitapariccāgoparamatthapāramīnāmāti. Esa nayo sesapāramīsupi. Evaṃ dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo honti. Tattha bodhisattassa dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassasasapaṇḍitajātake–

‘‘Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ;

dānapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

saṅkhapālajātake–

‘‘Sūlehi vinivijjhante, koṭṭayantepi sattibhi;

sīlapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

cūḷasutasomajātake–

‘‘Mahārajjaṃ hatthagataṃ, kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ;

nekkhammapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

sattubhattakapaṇḍitakāle–

‘‘Paññāya vicinantohaṃ, brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā;

paññāpāramīparamatthapāramī nāma jātā.

mahājanakajātake–

‘‘Atīradassī jalamajjhe, hatā sabbeva mānusā;

vīriyapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

khantivādijātake–

‘‘Acetanaṃva koṭṭente, tiṇhena pharasunā mamaṃ;

khantipāramīparamatthapāramī nāma jātā.

mahāsutasomajātake–

‘‘Saccavācaṃnurakkhanto, cajitvā mama jīvitaṃ;

saccapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

mūgapakkhajātake–

‘‘Mātā pitā na me dessā, attā me na ca dessiyo;

adhiṭṭhānapāramīparamatthapāramī nāma jātā.

suvaṇṇasāmajātake–

‘‘Na maṃ koci uttasati, napi bhāyāmi kassaci;

mettāpāramīparamatthapāramī nāma jātā.

lomahaṃsajātake–

‘‘Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ;

upekkhāpāramīparamatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro panacariyāpiṭakatogahetabbo.

Idāni therena puṭṭhassa bhagavato byākaraṇaṃ dassentehi saṅgītikārakehi –

78.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro;

79.

‘‘Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, nikīlitaṃ buddhaparamparāgataṃ;

tassa puṭṭho viyākāsīti tena dhammasenāpatinā puṭṭho hutvā tassa byākāsi, attano abhinīhārato paṭṭhāya abhisambodhipariyosānaṃ sabbaṃ buddhavaṃsaṃ kathesīti attho.Karavīkamadhuragiroti karavīkasakuṇassa viya madhurā girā yassa so karavīkamadhuragiro, karavīkamadhuramañjussaroti attho. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratā – karavīkasakuṇā kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitaṃ phalarasaṃ pivitvā pakkhena tāḷaṃ datvā vikūjamāne catuppadā madamattā viya laḷituṃ ārabhanti, gocarapasutāpi catuppadagaṇā mukhagatānipi tiṇāni chaḍḍetvā taṃ nādaṃ suṇanti, vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvā cittakatā viya tiṭṭhanti, anubandhamigāpi maraṇabhayaṃ hitvā tiṭṭhanti, ākāse pakkhandantā pakkhinopi pakkhe pasāretvā tiṭṭhanti, udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ acālentā taṃ saddaṃ suṇamānā tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā (dī. ni. aṭṭha. 2.38; ma. ni. aṭṭha. 2.386).Nibbāpayanto hadayanti kilesaggisantattasabbajanamānasaṃ dhammakathāmatadhārāya sītibhāvaṃ janayantoti attho.Hāsayantoti tosayanto.Sadevakanti sadevakaṃ lokaṃ.

Jinānanti tasseva vevacanaṃ.Desitanti kathitaṃ. Catuvīsatiyā buddhānaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ.Nikīlitanti tesaṃ caritaṃ kappajātigottāyubodhisāvakasannipātaupaṭṭhākamātāpituputtabhariyāparicchedādikaṃ nikīlitaṃ nāma.Buddhaparamparāgatanti dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva kassapaparamparato āgataṃ desitaṃ nikīlitaṃ vāti attho.Pubbenivāsānugatāya buddhiyāti ekampi jātiṃ dvepi jātiyoti (ma. ni. 1.148, 384, 421; 2.233; 3.82; pārā. 12) evaṃ vibhattaṃ pubbe nivuṭṭhakkhandhasantānasaṅkhātaṃ pubbenivāsaṃ anugatā upagatā tāya pubbenivāsānugatāya buddhiyā, pubbenivāsānussatiñāṇenāti attho.Pakāsayīti byākāsi.Lokahitanti sabbalokahitaṃ buddhavaṃsaṃ.Sadevaketi sadevake loketi attho.

80.Atha bhagavā karuṇāsītalena hadayena sadevakaṃ lokaṃ savane niyojento‘‘pītipāmojjajanana’’ntiādimāha. Tatthapītipāmojjajanananti pītipāmojjakaraṃ pītiyā pubbabhāgaṃ pāmojjaṃ, pañcavaṇṇāya pītiyā janananti attho.Sokasallavinodananti sokasaṅkhātānaṃ sallānaṃ vinodanaṃ viddhaṃsanaṃ.Sabbasampattipaṭilābhanti sabbāpi devamanussasampattiādayo sampattiyo paṭilabhanti etenāti sabbasampattipaṭilābho, taṃ sabbasampattipaṭilābhaṃ buddhavaṃsadesananti attho.Cittīkatvāti citte katvā, buddhānussatiṃ purakkhatvāti attho.Suṇāthāti nisāmetha nibodhatha.Meti mama.

81.Madanimmadananti jātimadādīnaṃ sabbamadānaṃ nimmadanakaraṃ.Sokanudanti soko nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa cittasantāpo. Kiñcāpi atthato domanassameva hoti, evaṃ santepi antonijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccupaṭṭhāno, taṃ sokaṃ nudatīti sokanudo, taṃ sokanudaṃ.Saṃsāraparimocananti saṃsārabandhanato parimocanakaraṃ. ‘‘Saṃsārasamatikkama’’ntipi pāṭho, tassa saṃsārasamatikkamakaranti attho.

Sabbadukkhakkhayanti etthadukkha-saddo dukkhavedanā-dukkhavatthu-dukkhārammaṇa-dukkhapaccaya-dukkhaṭṭhānādīsu dissati. Ayañhi ‘‘dukkhassa ca pahānā’’tiādīsu (dī. ni. 1.232; ma. ni. 1.383, 430; pārā. 11) dukkhavedanāyaṃ dissati. ‘‘Jātipi dukkhā jarāpi dukkhā’’tiādīsu (dī. ni. 2.387; saṃ. ni. 5.1081) dukkhavatthusmiṃ. ‘‘Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkanta’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) dukkhārammaṇe. ‘‘Dukkho pāpassa uccayo’’tiādīsu (dha. pa. 117) dukkhapaccaye. ‘‘Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukarā akkhānena pāpuṇitaṃ yāva dukkhā nirayā’’tiādīsu (ma. ni. 3.250) dukkhaṭṭhāne. Idha panāyaṃ dukkhavatthusmiṃ dukkhapaccayepi ca daṭṭhabbo. Tasmā jātiādisabbadukkhakkhayakaranti attho (dha. sa. aṭṭha. 2 ādayo).Magganti ettha kusalatthikehi maggīyati, kilese vā mārento gacchatīti maggoti buddhavaṃsadesanā vuccati, taṃ nibbānassa maggabhūtaṃ buddhavaṃsadesanaṃ.Sakkaccanti sakkaccaṃ cittīkatvā, ohitasotā hutvāti attho.Paṭipajjathāti adhitiṭṭhatha, suṇāthāti attho. Atha vā pītipāmojjajananaṃ sokasallavinodanaṃ sabbasampattipaṭilābhahetubhūtaṃ imaṃ buddhavaṃsadesanaṃ sutvā idāni madanimmadanādiguṇavisesāvahaṃ sabbadukkhakkhayaṃ buddhabhāvamaggaṃ paṭipajjathāti sabbesaṃ devamanussānaṃ buddhattaṃ paṇidhāya ussāhaṃ janeti. Sesamettha uttānamevāti.

Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsa-aṭṭhakathāya

Ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca sabbākārena abbhantaranidānassatthavaṇṇanā.

2. Sumedhapatthanākathāvaṇṇanā

Idāni –

1-2.

‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;

ākaṅkheyyasuttaṃ(ma. ni. 1.64 ādayo)vatthasuttanti (ma. ni. 1.70 ādayo) evamādīni, tesaṃattajjhāsayonikkhepo.

rāhulovādasuttaṃdhammacakkappavattanasuttanti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) evamādīni, tesaṃparajjhāsayonikkhepo.

devatāsaṃyutta(saṃ. ni. 1.1 ādayo)bojjhaṅgasaṃyuttādīni (saṃ. ni. 5.182 ādayo) tesaṃpucchāvasikonikkhepo.

aṭṭhuppattikonikkhepo. Evametesu catūsu suttanikkhepesu imassa buddhavaṃsassa pucchāvasiko nikkhepo. Pucchāvasena hi bhagavatā ayaṃ nikkhitto. Kassa pucchāvasena? Āyasmato sāriputtattherassa. Vuttañhetaṃ asmiṃ nidānasmiṃ eva –

‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido;

Ādi. Tenesā buddhavaṃsadesanā pucchāvasikāti veditabbā.

kappe ca satasahasseti etthakappa-saddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappanalesasamantabhāvaāyukappamahākappādīsu dissati. Tathā hi ‘‘okappanīyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) abhisaddahane dissati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu (cūḷava. 250) vohāre. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) kāle. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti (su. ni. 1098; cūḷani. kappamāṇavapucchā 117; kappamāṇavapucchāniddesa 61) ca, ‘‘nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassā’’ti ca evamādīsu (su. ni. 346) paññattiyaṃ. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu (jā. 2.22.1368) chedane. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’tiādīsu (cūḷava. 446) vikappe. ‘‘Atthi kappo nipajjitu’’ntiādīsu (a. ni. 8.80) lese. ‘‘Kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā’’tiādīsu samantabhāve. ‘‘Tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappa’’nti (dī. ni. 2.178; udā. 51) ettha āyukappe. ‘‘Kīva dīgho nu kho, bhante, kappo’’ti (saṃ. ni. 2.128-129) ettha mahākappe. Ādisaddena ‘‘satthukappena vata kira, bho, mayaṃ sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā’’ti (ma. ni. 1.260) ettha paṭibhāge. ‘‘Kappo naṭṭho hoti. Kappakatokāso jiṇṇo hotī’’ti (pāci. 371) ettha vinayakappe. Idha pana mahākappe daṭṭhabbo. Tasmā kappe ca satasahasseti mahākappānaṃ satasahassānanti attho (dī. ni. aṭṭha. 1.29; 3.275; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1; a. ni. aṭṭha. 2.3.128; khu. pā. aṭṭha. 5.maṅgalasutta, evamiccādipāṭhavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 2.maṅgalasuttavaṇṇanā; cariyā. aṭṭha. nidānakathā.1; cūḷani. aṭṭha. khaggavisāṇasuttaniddesavaṇṇanā).Caturo ca asaṅkhiyeti ‘‘catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake’’ti vacanaseso daṭṭhabbo. Kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthaketi attho.Amaraṃ nāma nagaranti ‘‘amara’’nti ca ‘‘amaravatī’’ti ca laddhanāmaṃ nagaraṃ ahosi. Keci panettha aññenāpi pakārena vaṇṇayanti, kiṃ tehi, nāmamattaṃ panetaṃ tassa nagarassa.Dassaneyyanti suvibhattavicitra-caccaradvāra-catukkasiṅghāṭika-pākāra-parikkhepapāsāda- hammiya-bhavana-samalaṅkatattā dassanīyaṃ.Manoramanti samasuciparamaramaṇīyabhūmibhāgattā chāyūdakasampannattā sulabhāhārattā sabbopakaraṇayuttattā ca samiddhattā devamanussādīnaṃ mano ramayatīti manoramaṃ.

Dasahi saddehi avivittanti hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena saṅkhasaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena sammatāḷasaddena ‘‘bhuñjatha pivatha khādathā’’ti dasamena saddenāti; imehi dasahi saddehi avivittaṃ ahosi, sabbakālaṃ anupamussavasamajjanāṭakā kīḷantīti attho.Annapānasamāyutanti annena catubbidhenāhārena ca pānena ca suṭṭhu āyutaṃ annapānasamāyutaṃ, iminā subhikkhatā dassitā, bahuannapānasamāyutanti attho.

Idāni te dasa sadde vatthuto dassanatthaṃ –

‘‘Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca;

hatthisaddanti hatthīnaṃ koñcanādasaddena, karaṇatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sesapadesupi.Bherisaṅkharathāni cāti bherisaddena ca saṅkhasaddena ca rathasaddena cāti attho. Liṅgavipariyāsena vuttaṃ, ‘khādatha pivathā’ti evamādinayappavattena annapānapaṭisaṃyuttena ghositaṃ abhināditanti attho. Etthāha – tesaṃ pana saddānaṃ ekadesova dassito, na sakaloti? Na ekadeso sakalo dasavidho dassitova. Kathaṃ? Bherisaddena mudiṅgasaddo saṅgahito, saṅkhasaddena vīṇāgītasammatāḷasaddā saṅgahitāti daseva dassitā.

Evaṃ ekena pariyāyena nagarasampattiṃ vaṇṇetvā puna tameva dassetuṃ –

3.

‘‘Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ, sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ;

sabbaṅgasampannanti pākāragopuraṭṭālakādisabbanagarāvayavasampannaṃ, paripuṇṇasabbavittūpakaraṇadhanadhaññatiṇakaṭṭhodakanti vā attho.Sabbakammamupāgatanti sabbakammantena upagataṃ, samupagatasabbakammantanti attho.Sattaratanasampannanti paripuṇṇamuttādisattaratanaṃ, cakkavattinivāsabhūmito vā hatthiratanādīhi sattaratanehi sampannaṃ.Nānājanasamākulanti nānāvidhadesabhāsehi janehi samākulaṃ.Samiddhanti manussopabhogasabbopakaraṇehi samiddhaṃ phītaṃ.Devanagaraṃ vāti devanagaraṃ viya ālakamandā viya amaravatī samiddhanti vuttaṃ hoti.Āvāsaṃ puññakamminanti āvasanti ettha puññakammino janāti āvāso. ‘‘Āvāso’’ti vattabbe ‘‘āvāsa’’nti liṅgabhedaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ. Paññāyati tenāti puññaṃ, kularūpamahābhogissariyavasena paññāyatīti attho. Punātīti vā puññaṃ. Sabbakusalamalarajāpavāhakattā puññaṃ kammaṃ yesaṃ atthi te puññakammino, tesaṃ puññakamminaṃ āvāsabhūtanti attho.

sumedhonāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, so tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo anavayo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu. Tassa pana daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādivividharatanabharite gabbhe vivaritvā – ‘‘etthakaṃ te, kumāra, mātu santakaṃ, etthakaṃ pitu santakaṃ, etthakaṃ ayyakapayyakāna’’nti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā – ‘‘etaṃ paṭipajjāhī’’ti niyyātesi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā puññāni karonto agāraṃ ajjhāvasi. Tena vuttaṃ –

4.

‘‘Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo;

5.

‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;

nagare amaravatiyāti amaravatīsaṅkhāte nagare.Sumedho nāmāti ettha ‘‘medhā’’ti paññā vuccati. Sā tassa sundarā pasatthāti sumedhoti paññāyittha.Brāhmaṇoti brahmaṃ aṇati sikkhatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Akkharacintakā pana ‘‘brahmuno apaccaṃ brāhmaṇo’’ti vadanti. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti.Anekakoṭisannicayoti koṭīnaṃ sannicayo koṭisannicayo, aneko koṭisannicayo yassa soyaṃ anekakoṭisannicayo, anekakoṭi dhanasannicayoti attho.Pahūtadhanadhaññavāti bahuladhanadhaññavā. Purimaṃ bhūmigatagabbhagatadhanadhaññavasena vuttaṃ, idaṃ niccaparibhogūpagatadhanadhaññavasena vuttanti veditabbaṃ.

Ajjhāyakoti na jhāyatīti ajjhāyako, jhānabhāvanārahitoti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘na dānime jhāyantīti. Na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ‘ajjhāyakā ajjhāyakā’ tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 3.132) evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ uppannaṃ. Idāni mantaṃ jhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsavacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretītimantadharo.Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ. Ayaṃ panaveda-saddo ñāṇasomanassaganthesu dissati. Tathā hesa – ‘‘yaṃ brāhmaṇaṃ vedagumābhijaññā, akiñcanaṃ kāmabhave asatta’’ntiādīsu (su. ni. 1065) ñāṇe dissati. ‘‘Ye vedajātā vicaranti loke’’tiādīsu (a. ni. 4.57) somanasse. ‘‘Tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhāna’’ntiādīsu (dī. ni. 1.256) ganthe. Idhāpi ganthe (ma. ni. aṭṭha. 1.75).Pāragūti tiṇṇaṃ vedānaṃ oṭṭhapahatakaraṇamattena pāraṃ gatoti pāragū.Lakkhaṇeti itthilakkhaṇapurisalakkhaṇamahāpurisalakkhaṇādike lakkhaṇe.Itihāseti itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutte purāṇasaṅkhāte ganthavisese.Sadhammeti brāhmaṇānaṃ sake dhamme, sake ācariyake vā.Pāramiṃ gatoti pāraṃ gato, disāpāmokkho ācariyo ahosīti attho.

Athekadivasaṃ so dasaguṇagaṇārādhitapaṇḍito sumedhapaṇḍito uparipāsādavaratale rahogato hutvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno cintesi – ‘‘punabbhave paṭisandhiggahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ, ahañca jātidhammo, jarādhammo, byādhidhammo, maraṇadhammo, evaṃbhūtena mayā ajātiṃ ajaraṃ abyādhiṃ amaraṇaṃ sukhaṃ sivaṃ nibbānaṃ pariyesituṃ vaṭṭati, avassaṃ bhavacārakato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabba’’nti. Tena vuttaṃ –

6.

‘‘Rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

7.

‘‘Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ tadā;

8.

‘‘Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

9.

‘‘Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye;

rahogatoti rahasi gato, rahasi ṭhāne nisinno.Evaṃ cintesahanti evaṃ cintesiṃ ahaṃ. Evanti iminā cintanākāraṃ dasseti.Tadāti tasmiṃ sumedhapaṇḍitakāle. ‘‘Evaṃ cintesaha’’nti bhagavā iminā attanā saddhiṃ sumedhapaṇḍitaṃ ekattaṃ karoti. Tasmā tadā so sumedho ahamevāti pakāsento ‘‘evaṃ cintesahaṃ tadā’’ti bhagavā uttamapurisavasenāha.Jātidhammoti jātisabhāvo. Esa nayo sesapadesupi.Nibbutinti nibbānaṃ.

Yaṃnūnāti parivitakkanatthe nipāto, yadi panāhanti attho.Pūtikāyanti pūtibhūtaṃ kāyaṃ.Nānākuṇapapūritanti mutta-karīsa-pubbalohita-pitta-semha-kheḷasiṅghāṇikādianekakuṇapapūritaṃ.Anapekkhoti anālayo.Atthīti avassaṃ upalabbhati.Hehitīti bhavissati, parivitakkanavacanamidaṃ.Na so sakkā na hetuyeti tena maggena na sakkā na bhavituṃ. So pana maggohetuyeti hetubhāvāya na na hoti, hetuyevāti attho.Bhavato parimuttiyāti bhavabandhanavimuttiyāti attho.

‘‘yathāpī’’ti ādimāha. Yathā hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṃ sukhaṃ nāma atthi, evaṃ bhave sati tappaṭipakkhena vibhavenāpi bhavitabbaṃ, yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṃ sītalampi atthi, evaṃ rāgādiaggīnaṃ vūpasamena nibbānena bhavitabbaṃ. Yathā ca pāpassa lāmakassa dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjadhammopi atthiyeva, evameva pāpikāya jātiyā sati sabbajātikhepanato ajātisaṅkhātena nibbānenāpi bhavitabbamevāti. Tena vuttaṃ –

10.

‘‘Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati;

11.

‘‘Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ;

12.

‘‘Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati;

yathāpīti opammatthe nipāto.Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ, suṭṭhu dukkhaṃ khaṇatīti sukhaṃ.Bhaveti janane.Vibhavoti ajananaṃ, janane vijjamāne ajananadhammopi icchitabbo.Tividhaggi vijjanteti tividhe rāgādike aggimhi vijjamāneti attho.Nibbānanti tassa tividhassa rāgādiaggissa nibbāpanaṃ upasamanaṃ nibbānañca icchitabbaṃ.Pāpeti akusale lāmake.Kalyāṇamapīti kusalamapi.Evamevāti evamevaṃ.Jāti vijjanteti jātiyā vijjamānāyāti attho. Liṅgabhedañca vibhattilopañca katvā vuttaṃ.Ajātipīti jātikhepanaṃ ajātinibbānampi icchitabbaṃ.

Athāhaṃ parampi cintesiṃ – ‘‘yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena dūratova kamalakuvalayapuṇḍarīkasaṇḍamaṇḍitaṃ vimalasalilaṃ taḷākaṃ disvā – ‘katarena nu kho maggena tattha gantabba’nti taḷākaṃ gavesituṃ yuttaṃ. Yaṃ tassa agavesanaṃ, na so tassa taḷākassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva kilesamaladhovane amatamahātaḷāke vijjamāne yaṃ tassa agavesanaṃ, na so amatasaṅkhātassa nibbānamahātaḷākassa doso, purisasseva doso. Yathā pana corehi saṃparivārito puriso palāyanamagge vijjamānepi sace so na palāyati, na so tassa maggassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva kilesacorehi parivāretvā gahitassa purisassa vijjamāneyeva nibbānamahānagaragāmimhi sive mahāmagge tassa maggassa agavesanaṃ nāma na maggassa doso, purisasseva doso. Yathā byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace taṃ vejjaṃ gavesitvā taṃ byādhiṃ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva pana yo kilesabyādhiparipīḷito kilesavūpasamamaggakovidaṃ vijjamānameva ācariyaṃ na gavesati, tasseva doso, na kilesabyādhivināyakassa ācariyassa doso’’ti. Tena vuttaṃ –

13.

‘‘Yathā gūthagato puriso, taḷākaṃ disvāna pūritaṃ;

14.

‘‘Evaṃ kilesamaladhovaṃ, vijjante amatantaḷe;

15.

‘‘Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe;

16.

‘‘Evaṃ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe;

17.

‘‘Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake;

18.

‘‘Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito patipīḷito;

gūthagatoti gūthakūpagato, gūthena gato makkhito vā.Kilesamaladhovanti kilesamalasodhane, bhummatthe paccattavacanaṃ.Amatantaḷeti amatasaṅkhātassa taḷākassa, sāmiatthe bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, anussaraṃ pakkhipitvā vuttaṃ.Arīhīti paccatthikehi.Pariruddhoti samantato niruddho.Gamanampatheti gamanapathe. Chandāvināsatthaṃ anussarāgamanaṃ katvā vuttaṃ.Na palāyatīti yadi na palāyeyya.So purisoti so corehi pariruddho puriso.Añjasassāti maggassa. Maggassa hi –

‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;

Siveti sabbupaddavābhāvato sive.Sivamañjaseti sivassa añjasassāti attho.Tikicchaketi vejje.Na tikicchāpetīti na tikicchāpeyya.Na doso so tikicchaketi tikicchakassa doso natthi, byādhitasseva dosoti attho.Dukkhitoti sañjātakāyikacetasikadukkho.Ācariyanti mokkhamaggācariyaṃ.Vināyaketi ācariyassa.

Evaṃ panāhaṃ cintetvā uttarimpi evaṃ cintesiṃ – ‘‘yathāpi maṇḍanakajātiko puriso kaṇṭhe āsattaṃ kuṇapaṃ chaḍḍetvā sukhī gaccheyya, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānamahānagaraṃ pavisitabbaṃ. Yathā ca naranāriyo ukkārabhūmiyaṃ uccārapassāvaṃ katvā na taṃ ucchaṅgena vā ādāya dasante vā veṭhetvā ādāya gacchanti, atha kho jigucchamānā oloketumpi anicchantā anapekkhā chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ anapekkhena chaḍḍetvā amataṃ nibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā nāma jajjaraṃ nāvaṃ udakagāhiniṃ chaḍḍetvā anapekkhāva gacchanti, evamahampi imaṃ navahi vaṇamukhehi paggharantaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā anapekkho nibbānamahānagaraṃ pavisissāmi. Yathā ca koci puriso muttāmaṇiveḷuriyādīni nānāvidhāni ratanāni ādāya corehi saddhiṃ maggaṃ gacchanto attano ratanavināsabhayena te core chaḍḍetvā khemaṃ maggaṃ gaṇhāti, evamayampi pūtikāyo ratanavilopakacorasadiso. Sacāhaṃ ettha taṇhaṃ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanāni me nassissanti, tasmā mayā imaṃ mahācorasadisaṃ karajakāyaṃ chaḍḍetvā nibbānamahānagaraṃ pavisituṃ vaṭṭatī’’ti. Tena vuttaṃ –

19.

‘‘Yathāpi kuṇapaṃ puriso, kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya;

20.

‘‘Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapasañcayaṃ;

21.

‘‘Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo;

22.

‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;

23.

‘‘Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, paluggaṃ udagāhiniṃ;

24.

‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;

25.

‘‘Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya;

26.

‘‘Evameva imaṃ kāyo, mahācorasamo viya;

yathāpi kuṇapaṃ purisoti yathāpi daharo yuvā maṇḍanakajātiko puriso ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā taṃ kuṇapaṃ mocetvā gaccheyya.Sukhīti sukhito.Serīti yathicchakavihārī.Nānākuṇapasañcayanti anekavidhakuṇaparāsibhūtaṃ ‘‘nānākuṇapapūrita’’ntipi pāṭho.

Uccāraṭṭhānamhīti uccārenti vaccaṃ karonti etthāti uccāro, uccāro ca so ṭhānaṃ ceti uccāraṭṭhānaṃ. Atha vā ussāsiyyatīti ussāso, vaccassetaṃ nāmaṃ, tassa ṭhānaṃ ussāsaṭṭhānaṃ, tasmiṃussāsaṭṭhānamhi,ukkāraṭṭhāneti attho.Vaccaṃ katvā yathā kuṭinti vaccaṃ katvā kuṭiṃ naranāriyo viyāti attho.

Jajjaranti jiṇṇaṃ.Palugganti palujjantiṃ, vikirantinti attho.Udagāhininti udakagāhiniṃ.Sāmīti nāvāsāmikā.Navacchiddanti cakkhusotādīhi navahi vaṇamukhehi chiddāvacchiddehi yuttattā navacchiddaṃ.Dhuvassavanti dhuvanissandaṃ, niccaṃ paggharaṇāsucinti attho.

Bhaṇḍamādiyāti yaṃkiñci ratanādikaṃ bhaṇḍaṃ ādiya.Bhaṇḍacchedabhayaṃdisvāti bhaṇḍassa acchindanena bhayaṃ disvāti attho.Evamevāti so bhaṇḍamādāya gacchanto puriso viya.Ayaṃ kāyoti ayaṃ pana kucchitānaṃ paramajegucchānaṃ āyoti kāyo.Āyoti upattiṭṭhānaṃ. Āyanti tatoti āyo, kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.Mahācorasamo viyāti cakkhuādīhi rūpādīsu piyarūpesu sārajjanādivasena pāṇātipātādinnādānādicoro hutvā sabbakusalaṃ vilumpatīti mahācorasamo. Tasmā yathā so ratanabhaṇḍamādāya corehi saddhiṃ gacchanto puriso te core pahāya gacchati, evamevāhampi imaṃ mahācorasamaṃ kāyaṃ pahāya attano sotthibhāvakaraṃ maggaṃ gavesituṃ gamissāmīti atthasambandho veditabbo.Kusalacchedanābhayāti kusaladhammavilopanabhayenāti attho.

Athevaṃ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi nekkhammakāraṇaṃ cintetvā punapi cintesi – ‘‘imaṃ mahādhanarāsiṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gantvā rañño ārocesi – ‘‘ahaṃ, mahārāja, jātijarādīhi upaddutahadayo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi, mayhaṃ anekakoṭisatasahassaṃ dhanaṃ atthi, taṃ devo paṭipajjatū’’ti. Rājā āha – ‘‘na mayhaṃ te dhanena attho, tvaṃyeva yathicchakaṃ karohī’’ti.

dhammikaṃnāma pabbataṃ nissāya assamaṃ katvā tattha paṇṇasālaṃ katvā pañcadosavivajjitaṃ caṅkamaṃ māpetvā aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalaṃ samāharituṃ navadosasamannāgataṃ sāṭakaṃ pajahitvā dvādasaguṇamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsetvā pabbaji. Evaṃ pana so pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ paṇṇasālaṃ pahāya dasaguṇasamannāgataṃ rukkhamūlaṃ upagantvā sabbadhaññavikatiṃ pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavasena padhānaṃ padahanto sattāhabbhantareyeva aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ pañcannañca abhiññānaṃ lābhī ahosi. Tena vuttaṃ –

27.

‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;

28.

‘‘Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato;

29.

‘‘Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjitaṃ.

Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, abhiññābalamāhariṃ.

30.

‘‘Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgataṃ;

31.

‘‘Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakaṃ;

32.

‘‘Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato;

33.

‘‘Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nissajjaṭṭhānacaṅkame;

evāhanti evaṃ ahaṃ, heṭṭhā vuttappakārena cintetvāti attho.Nāthānāthānanti sanāthānamanāthānañca aḍḍhānañceva daliddānañca ‘‘atthikā gaṇhantū’’ti saha koṭṭhāgārehi datvāti attho.Himavantassāvidūreti himavantapabbatarājassa avidūre samīpe.Dhammiko nāma pabbatoti evaṃnāmako pabbato. Kasmā panāyaṃ dhammikoti? Yebhuyyena pana bodhisattā isipabbajjaṃ pabbajitvā taṃ pabbataṃ upanissāya abhiññāyo nibbattetvā samaṇadhammaṃ akaṃsu. Tasmā samaṇadhammassa nissayabhūtattā ‘‘dhammiko’’tveva pākaṭo ahosi.Assamo sukato mayhantiādinā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālā caṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā, na ca pana sahatthā māpitā, kintu sakkena devena pesite vissakammunā devaputtena nimmitā. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nibbattaṃ taṃ sampadaṃ sandhāya – ‘‘sāriputta, tasmiṃ pabbate –

‘Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā;

paṇṇasālāti paṇṇachadanasālā.Tatthāti tasmiṃ assamapade.Pañcadosavivajjitanti pañcahi caṅkamadosehi vivajjitaṃ. Katame pañca caṅkamadosā nāma? Thaddhavisamatā, antorukkhatā, gahanacchannatā, atisambādhatā, ativisālatāti imehi pañcahi dosehi vivajjitaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedena dīghato saṭṭhiratano vitthārato diyaḍḍharatano caṅkamo vutto. Atha vāpañcadosavivajjitanti pañcahi nīvaraṇadosehi vivajjitaṃ parihīnaṃabhiññābalamāharinti iminā uttarapadena sambandho daṭṭhabbo (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā, sumedhakathā).Aṭṭhaguṇasamupetanti ‘‘evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte’’ti evaṃ vuttehi aṭṭhaguṇehi (dī. ni. 1.244-245; ma. ni. 1.384-386, 431-433; pārā. 12-14) samannāgataṃ abhiññābalaṃ āhariṃ ānesinti attho.

Keci pana ‘‘aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ, aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanadhaññādīsu gaṇhantesu rājapurisesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilopane nibbhayabhāvo, rājarājamahāmattehi asaṃsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti imehi aṭṭhahi samaṇasukhehi (apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā) upetaṃ samupetaṃ assamaṃ māpesi’’nti assamena sambandhaṃ katvā vadanti, taṃ pāḷiyā na sameti.

Sāṭakanti vatthaṃ.Tatthāti tasmiṃ assame.Navadosamupāgatanti, sāriputta, tattha vasanto attano nivatthapārutaṃ mahagghasāṭakaṃpajahiṃpariccajiṃ. Sāṭakaṃ pajahanto ca tattha nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānañhi sāṭakasmiṃ nava dosā pakāsitā. Katame nava? Sāṭakassa mahagghabhāvo, parapaṭibaddhabhāvo, paribhogena lahukaṃ kilissanabhāvo, kiliṭṭho ca dhovitabbo puna rajitabbo ca hoti paribhogena jīraṇabhāvo, jiṇṇassa puna tunnakaraṇaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo, tāpasapabbajjāya ananucchavikabhāvo, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo, yathā naṃ na paccatthikā gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti paridahato vibhūsanaṭṭhānabhāvo, gahetvā carantassa mahicchabhāvoti etehi navahi dosehi (apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā) upagataṃ sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesinti dīpeti.Vākacīranti muñjatiṇaṃ hīrāhīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākamayacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi upetaṃ. Etthaguṇa-saddo ānisaṃsaṭṭho ‘‘sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’tiādīsu (ma. ni. 3.379) viya.Ma-kāro padasandhikaro. Vākacīrasmiṃ dvādasānisaṃsā appagghatā, aparāyattatā, sahatthā kātuṃ sakkuṇeyyatā, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo, corabhayābhāvo pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo, sevamānassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo, cīvarappaccaye appicchabhāvo, paribhogasukhabhāvo, vākuppattiyā sulabhabhāvo, vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvoti imehi dvādasahi guṇehi sampannaṃ (apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā).

Atha sumedhapaṇḍito tattha paṇṇasālāyaṃ viharanto paccūsasamaye paccuṭṭhāya attano nikkhamanakāraṇaṃ paccavekkhamāno evaṃ kira cintesi – ‘‘ahaṃ pana navakanakakaṭakanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissita-madhurahasitakathitagehajanaramaṇīyaṃ uḷāravibhavasobhitaṃ suravarabhavanākāramagāraṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya vivekārāmatāya sabbajanapāpapavāhanaṃ tapovanaṃ paviṭṭhosmi, idha pana me paṇṇasālāya vāso dutiyo gharāvāso viya hoti, handāhaṃ rukkhamūle vaseyya’’nti. Tena vuttaṃ –

31.

‘‘Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālaka’’nti.

aṭṭhadosasamākiṇṇanti aṭṭhahi dosehi samākiṇṇaṃ saṃyuttaṃ. Katamehi aṭṭhahi? Mahāsambhārehi nipphādanīyatā, tiṇapaṇṇamattikādīhi niccaṃ paṭijagganīyatā, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇātīti avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti vuṭṭhāpanīyabhāvo, sītuṇhassa paṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo, gharaṃ paviṭṭhena yaṃ kiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanakaraṇabhāvo, ‘‘mayhamida’’nti sapariggahabhāvo, gehassa atthibhāvo sadutiyakavāso, ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvoti iti ime aṭṭha ādīnave (apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā) disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahiṃ.

Guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ, rukkhamūlaṃ upagatosmīti attho. Katamehi dasahi? Appasamārambhatā, upagamanamattamevettha hotīti sulabhānavajjatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññāsamuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherābhāvo, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti pāpakaraṇārahābhāvo, pariggahakaraṇābhāvo, devatāhi saha vāso, channapaṭikkhepo, paribhogasukhatā, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvoti iti ime dasa guṇe (apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā) disvā rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Āha ca –

‘‘Vaṇṇito buddhaseṭṭhena, nissayoti ca bhāsito;

‘‘Āvāsamaccherahare, devatāparipālite;

‘‘Abhirattāni nīlāni, paṇḍūni patitāni ca;

‘‘Tasmā hi buddhadāyajjaṃ, bhāvanābhiratālayaṃ;

Atha sumedhapaṇḍito paṇṇasālāya diṭṭhadoso hutvā rukkhamūlasenāsane laddhānisaṃso viharanto uttaripi cintesi – ‘‘āhāratthāya me gāmagamanaṃ āhārapariyesanadukkhaṃ, nāhaṃ kenaci pārijuññena nikkhamitvā āhāratthāya pabbajito, āhārapariyesanamūlassa ca dukkhassa pamāṇaṃ natthi, yaṃnūnāhaṃ pavattaphalena yāpeyya’’nti. Imaṃ pana atthavisesaṃ dīpento –

32-33.‘‘Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato.

Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyi’’nti. – ādimāha;

vāpitanti vapitvā nipphannaṃ.Ropitanti ropitvā nipphannaṃ, vapanaropanavasena duvidhāva sassanipphatti, taṃ duvidhampi attano appicchatāya pahāya pavattaphalena yāpesiṃ.Pavattaphalanti sayameva patitaphalaṃ.Ādiyinti paribhuñjiṃ.

‘‘Pavattaphalasantuṭṭho, aparāyattajīviko;

‘‘Jahāti rasataṇhañca, ājīvo tassa sujjhati;

‘‘tatthappadhānaṃpadahi’’ntiādi vuttaṃ. Tatthatatthāti tasmiṃ assame.Padhānanti vīriyaṃ, vīriyañhi padahitabbato padhānabhāvakaraṇato vā ‘‘padhāna’’nti vuccati.Padahinti vīriyamārabhiṃ.Nissajjaṭṭhānacaṅkameti nisajjāya ca ṭhānena ca caṅkamena ca.

dīpaṅkaronāma satthā loke udapādi.

Saṅkhepeneva tassāyamānupubbikathā – ayaṃ kira dīpaṅkaro nāma mahāsatto samattiṃsa pāramiyo pūretvā vessantarattabhāvasadise attabhāve ṭhito pathavikampanādīni mahādānāni datvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā –

‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;

Vutte tato so devatānaṃ vacanaṃ sutvā ca pañca mahāvilokanāni viloketvā tato cuto rammavatīnagare attano yasavibhūtiyā vijitavāsudevassa naradevassa sudevassa nāma rañño kule sumedhāya deviyā kucchismiṃ āsāḷhipuṇṇamiyā uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gahetvā mahatā parivārena parihariyamāno mahādeviyā kucchimhi maṇikūṭagato viya kenaci asucinā amakkhito dasa māse vasitvā saliladharavivaragato saradakālacando viya tassā udarato nikkhami.

Dvattiṃsa pubbanimittāni

dvattiṃsa pubbanimittānipāṭihāriyāni pāturahesuṃ. Sabbasabbaññubodhisattesu mātukucchiṃ okkamantesu nikkhamantesu sambujjhantesu dhammacakkaṃ pavattantesūti imesu catūsu ṭhānesu dvattiṃsa pāṭihāriyāni pavattanteva. Tasmā mayā pākaṭattā dīpaṅkarakumārassa jātiyaṃ dassitāni –

‘‘Dīpaṅkare cārukare kumāre, sivaṃkare santikareva jāte;

‘‘Cakkavāḷasahassesu, dasasahasseva devatā;

‘‘Bodhisattaṃ mahāsattaṃ, jātamattantu devatā;

‘‘Avāditā kenaci cammanaddhā, supokkharā dundubhiyo ca vīṇā;

‘‘Chijjiṃsu sabbattha ca bandhanāni, sayaṃ vigacchiṃsu ca sabbarogā;

‘‘Anussatiṃ jātijaḷā manussā, labhiṃsu yānaṃ padasāva paṅgulā;

‘‘Ākāsaṭṭhaṃ bhūmigatañca sabbaṃ, sayaṃ samantā ratanaṃ viroci;

‘‘Lokantare dukkhanirantarepi, pabhā uḷārā vipulā ahosi;

‘‘Na vāyi vāto pharuso kharo vā, samphullapupphā taravo ahesuṃ;

‘‘Khagā nabhamhāpi ca rukkhato ca, haṭṭhāva heṭṭhā pathaviṃ bhajiṃsu;

‘‘Ṭhatvāva dibbe bhavane sakasmiṃ, pasannacittā pana devatāyo;

‘‘Sayaṃ kira dvāramahākavāṭā, khaṇeva tasmiṃ vivaṭā ahesuṃ;

‘‘Ye niccaverā pana pāṇisaṅghā, te mettacittaṃ paramaṃ labhiṃsu;

‘‘Ghorāpi sappānamukhāpi sappā, kīḷiṃsu kāmaṃ nakulehi saddhiṃ;

‘‘Buddhantarenāpi aladdhatoye, pisācaloke vigatā pipāsā;

‘‘Pasannacittā pana pāṇisaṅghā, tadaññamaññaṃ piyamālapiṃsu;

‘‘Surabhicandanacuṇṇasamākulā, kusumakuṅkumadhūpasugandhinī;

Tatra hissa dasasahassilokadhātukampo sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipāto dhammacakkappavattanakāle ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaṭiggahaṇassa pubbanimittaṃ, paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ, pacchā manussānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ, cammanaddhadundubhīnaṃ sayameva vajjanaṃ mahantiyā dhammabheriyā anusāvanassa pubbanimittaṃ, vīṇābharaṇānaṃ sayameva vajjanaṃ anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, bandhanānaṃ sayameva chedo asmimānasamucchedassa pubbanimittaṃ, mahājanassa sabbarogavigamo catusaccaphalapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, jaccandhānaṃ rūpadassanaṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ, badhirānaṃ saddassavanaṃ dibbasotadhātupaṭilābhassa pubbanimittaṃ.

Jātijaḷānaṃ anussatuppādo catusatipaṭṭhānapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, paṅgulānaṃ padasā gamanaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, videsagatānaṃ nāvānaṃ sapaṭṭanāgamanaṃ catupaṭisambhidādhigamassa, ratanānaṃ sayameva virocanaṃ dhammobhāsapaṭilābhassa, niraye agginibbāyanaṃ ekādasagginibbāyanassa, nadīsu toyassa nappavattanaṃ catuvesārajjapaṭilābhassa, lokantare āloko avijjandhakāraṃ vidhametvā ñāṇalokadassanassa, mahāsamuddassa madhurodakatā nibbānarasena ekarasabhāvassa, vātassa avāyanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhedanassa, tarūnaṃ pupphitabhāvo vimuttipupphehi pupphitabhāvassa pubbanimittaṃ.

Candassa ativirocanaṃ bahujanakantatāya pubbanimittaṃ, sūriyassa nātiuṇhavimalabhāvo kāyikacetasikasukhuppattiyā, khagānaṃ nagādīhi pathavigamanaṃ ovādaṃ sutvā mahājanassa pāṇehi saraṇagamanassa, mahato catuddīpagatameghassa pavassanaṃ mahato dhammavassassa, devatānaṃ sakasakabhavanesveva ṭhatvā naccādīhi kīḷanaṃ buddhabhāvaṃ patvā udānudānassa, dvārakavāṭānaṃ sayameva vivaraṇaṃ aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassa, khudāpīḷanassa abhāvo vimuttisukhena sukhitabhāvassa, verīnaṃ mettacittapaṭilābho catubrahmavihārapaṭilābhassa, dasasahassilokadhātuyā ekadhajamālitā ariyadhajamālitāya pubbanimittaṃ, sesavisesā pana sesabuddhaguṇapaṭilābhassa pubbanimittānīti veditabbā.

dīpaṅkarakumāromahatiyā sampattiyā paricāriyamāno anukkamena bhaddaṃ yobbanaṃ patvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasirimanubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā sudassananagarasadisavibhavasobhaṃ rammavatī nāma nagaraṃ pāvisi. Nagaraṃ pavisitvā puna catutthavāre hatthācariyaṃ pakkosāpetvā etadavoca – ‘‘ahaṃ, tāta, uyyānadassanatthāya nikkhamissāmi hatthiyānāni kappāpehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti paṭisuṇitvā caturāsītihatthisahassāni kappāpesi. Atha vissakammo nāma devaputto bodhisattaṃ nānāvirāgavasananivāsanaṃ āmukkamuttāhārakeyūraṃ ruciranavakanakakaṭakamakuṭakuṇḍaladharaṃ paramasurabhikusumamālasamalaṅkatasiroruhaṃ samalaṅkari kira. Atha dīpaṅkarakumāro devakumāro viya caturāsītiyā hatthisahassehi parivuto hatthikkhandhavaragato mahatā balakāyena parivuto ratijananaṃ uyyānaṃ pavisitvā hatthikkhandhato oruyha taṃ uyyānamanusañcaritvā paramaruciradassane sakahadayasītale silātale nisīditvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Taṅkhaṇaññeva suddhāvāsakhīṇāsavo mahābrahmā aṭṭha samaṇaparikkhāre ādāya mahāpurisassa cakkhupathe pāturahosi.

makuṭacetiyaṃnāma akāsi. Atha mahāpuriso devadattiyaṃ arahattadhajaṃ kāsāvaṃ paridahitvā sāṭakayugaṃ ākāse khipi. Taṃ brahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ cetiyamakāsi. Dīpaṅkarakumāraṃ pana pabbajantaṃ ekā purisakoṭi anupabbaji. Tāya pana parisāya parivuto bodhisatto dasa māse padhānacariyaṃ acari. Atha visākhapuṇṇamāya aññataraṃ nagaraṃ piṇḍāya pāvisi.

sunandenanāmājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā pipphalibodhirukkhamūlaṃ gantvā tiṇasantharaṃ santharitvā navutihatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā bodhirukkhamūle nisīdi.

sunandārāmedhammacakkaṃ pavattetvā koṭisatānaṃ devamanussānaṃ dhammāmataṃ pāyetvā catuddīpikamahāmegho viya dhammavassaṃ vassento mahājanassa bandhanamokkhaṃ karonto janapadacārikaṃ vicari.

Tadā kira sumedhapaṇḍito samāpattisukhena vītināmento neva pathavikampanamaddasa na tāni nimittāni. Tena vuttaṃ –

34.

‘‘Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;

35.

‘‘Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;

evanti idāni vattabbaṃ nidasseti.Meti mama.Siddhippattassāti pañcābhiññāsiddhippattassa.Vasībhūtassāti bhūtavasissa, ciṇṇavasībhāvamupagatassāti attho.Sāsaneti vivekamānasānaṃ sāsane, anādaralakkhaṇe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Jinoti kilesārijayanena jino.

Uppajjanteti paṭisandhiggahaṇe.Jāyanteti mātukucchito nikkhamane.Bujjhanteti anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhante.Dhammadesaneti dhammacakkappavattane.Caturonimitteti cattāri nimittāni. Dīpaṅkarassa dasabalassa paṭisandhi-jāti-bodhi-dhammacakkappavattanesu catūsu ṭhānesu dasasahassilokadhātukampanādīni nimittānīti attho. Etthāha – tāni pana bahūni nimittāni, kasmā ‘‘caturo nimitte’’ti vuttaṃ, ayuttaṃ nanūti? Nāyuttaṃ, yadipi etāni bahūni nimittāni, catūsu ṭhānesu pana pavattattā ‘‘caturo nimitte’’ti vuttaṃ.Nāddasanti nāddasiṃ. Idāni tesaṃ catunnaṃ nimittānaṃ adassane kāraṇaṃ niddisanto‘‘jhānaratisamappito’’ti āha.Jhānaratīti samāpattisukhassetaṃ adhivacanaṃ. Jhānaratiyā samappitattā samaṅgībhūtattā tāni nimittāni nāddasanti attho.

sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammanagaravāsino ‘‘dīpaṅkaro kira dasabalo anuttaraṃ sammāsambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko anupubbena cārikaṃ caramāno rammanagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī’’ti sutvā sappiādīni bhesajjāni gahetvā bhuttapātarāsā suddhuttarāsaṅgā pupphadhūpagandhahatthā yena buddho tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā pupphādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisīditvā atimadhuraṃ dhammakathaṃ sutvā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

Te punadivase asadisamahādānaṃ sajjetvā maṇḍapaṃ kāretvā vimalakomalehi nīluppalehi chādetvā catujjātigandhena paribhaṇḍaṃ kāretvā lājapañcamāni surabhikusumāni vikiritvā maṇḍapassa catūsu koṇesu sītalamadhuravāripuṇṇā cāṭiyo ṭhapetvā kadalipaṇṇehi pidahitvā maṇḍapopari jayasumanakusumasadisaṃ paramaruciradassanaṃ celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇamaṇirajatatārakāhi racayitvā tattha gandhadāmapupphadāmapattadāmaratanadāmāni olambetvā dhūpehi duddinaṃ katvā sakalañca taṃ rammaṃ rammanagaraṃ sammaṭṭhaṃ saphalakadaliyo ca pupphasamalaṅkate puṇṇaghaṭe ca ṭhapāpetvā nānāvirāgā dhajapaṭākāyo ca samussāpetvā mahāvīthiyā ubhosu passesu sāṇipākārehi parikkhipitvā dīpaṅkaradasabalassa āgamanamaggaṃ alaṅkarontā udakaparibhinnaṭṭhānesu paṃsuṃ pakkhipitvā cikkhallakampi pathaviṃ asamaṃ samaṃ katvā muttāsadisāhi vālukāhi ākiranti, lājapañcamehi ca pupphehi ākiranti, saphalakadalikamuke ca patiṭṭhāpenti.

Atha tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assamapadato uggantvā rammanagaravāsīnaṃ tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchanto te haṭṭhapahaṭṭhe maggaṃ sodhente ca alaṅkaronte ca disvā – ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintetvā sabbesaṃ passantānaññeva ākāsato oruyha ekamante ṭhatvā te manusse pucchi – ‘‘ambho! Kassatthāya tumhe imaṃ maggaṃ sodhethā’’ti? Tena vuttaṃ –

36.

‘‘Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ;

37.

‘‘Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā;

38.

‘‘Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;

39.

‘‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano;

paccantadesavisayeti majjhimadesasseva ekapasse paccantadesasaññite janapade.Tassa āgamanaṃ magganti tena āgantabbaṃ magganti attho.Ahaṃ tena samayenāti ahaṃ tasmiṃ samaye, bhummatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Sakassamāti attano assamapadato nikkhamitvā.Dhunantoti odhunanto.‘‘Tena samayena’’ ca, ‘‘tadā’’ cāti imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ ekatthattā purimassa nikkhamanakiriyāya pacchimassa ca gamanakiriyāya saddhiṃ sambandho veditabbo, itarathā punaruttidosā na muccati.Tadāti tasmiṃ samaye.

Vedajātanti sañjātasomanassaṃ.Tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditanti imāni tīṇi padāni aññamaññavevacanāni aññamaññassa atthadīpanāni. Atha vā sukhenatuṭṭhaṃ,pītiyāhaṭṭhaṃ,pāmojjenapamuditaṃ.Orohitvānāti otaritvā.Manusse pucchīti mānuse pucchi. Ayameva vā pāṭho.Tāvadeti tadā, taṅkhaṇeyevāti attho. Idāni pucchitamatthaṃ dassentena‘‘tuṭṭhahaṭṭho pamudito’’tiādi vuttaṃ. Tattha ayaṃ mahājano tuṭṭhahaṭṭho pamoditahadayo hutvā maggaṃ sodheti, kiṃ kāraṇā sodheti, kassatthāya vā sodhetīti? Evaṃ ‘‘sodheti’’ saddaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na yujjati.Sodhīyatīti suddhabhāvo karīyati.Maggo añjasaṃ vaṭumāyananti maggassevetāni vevacanāni.

Evaṃ tena sumedhatāpasena puṭṭhā te manussā āhaṃsu – ‘‘bhante sumedha, kiṃ na jānātha dīpaṅkaro nāma buddho anuttaraṃ sammāsambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko janapadacārikaṃ caramāno anukkamena amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantayitvā tasseva buddhassa bhagavato āgamanamaggaṃ sodhemā’’ti. Tato taṃ sutvā sumedhapaṇḍito cintesi – ‘‘buddhoti kho panesa ghosopi dullabho, pageva buddhuppādo, tena hi mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa āgamanamaggaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī’’ti. So te manusse āha – ‘‘sace, bho, tumhe imaṃ maggaṃ buddhassa sodhetha, mayhampi ekaṃ okāsaṃ detha, ahampi tumhehi saddhiṃ buddhassa maggaṃ sodhessāmī’’ti. Tato te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā – ‘‘ayaṃ sumedhapaṇḍito mahiddhiko mahānubhāvo’’ti jānamānā dubbisodhanaṃ udakasambhinnaṃ ativiya visamaṃ ekaṃ okāsaṃ sallakkhetvā – ‘‘imaṃ okāsaṃ tumhe sodhetha alaṅkarotha cā’’ti adaṃsu. Tato sumedhapaṇḍito buddhārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā cintesi – ‘‘ahaṃ pana imaṃ okāsaṃ iddhiyā paramadassanīyaṃ kātuṃ pahomi, evaṃ kate pana maṃ na paritosessati. Ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti paṃsuṃ āharitvā taṃ padesaṃ pūreti.

Tassa pana tasmiṃ padese asodhite vippakateyeva rammanagaravāsino manussā bhagavato kālamārocesuṃ – ‘‘niṭṭhitaṃ, bhante, bhatta’’nti. Evaṃ tehi kāle ārocite dasabalo jayasumanakusumasadisavaṇṇaṃ dupaṭṭacīvaraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā nivāsetvā tassupari suvaṇṇapāmaṅgena jayasumanakusumakalāpaṃ parikkhipanto viya vijjulatāsassirikaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā kanakagirisikharamatthake lākhārasaṃ parisiñcanto viya suvaṇṇacetiyaṃ pavāḷajālena parikkhipanto viya ca suvaṇṇagghikaṃ rattakambalena paṭimuñcanto viya ca saradasamayarajanikaraṃ rattavalāhakena paṭicchādento viya ca lākhārasena tintakiṃsukakusumasadisavaṇṇaṃ rattavarapaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā gandhakuṭidvārato kañcanaguhato sīho viya nikkhamitvā gandhakuṭipamukhe aṭṭhāsi. Atha sabbe bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya bhagavantaṃ parivārayiṃsu. Te pana parivāretvā ṭhitā bhikkhū evarūpā ahesuṃ –

‘‘Appicchā pana santuṭṭhā, vattāro vacanakkhamā;

‘‘Sabbepi sīlasampannā, samādhijjhānakovidā;

‘‘Khīṇāsavā vasippattā, iddhimanto yasassino;

Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi vītadoso vītadosehi vītamoho vītamohehi parivuto ativiya virocittha. Atha satthā mahānubhāvānaṃ khīṇāsavānaṃ chaḷabhiññānaṃ catūhi satasahassehi parivuto marugaṇaparivuto dasasatanayano viya brahmagaṇaparivuto hāritamahābrahmā viya ca aparimitasamayasamupacitakusalabalajanitāya anopamāya buddhalīḷāya tārāgaṇaparivuto saradasamayarajanikaro viya ca gaganatalaṃ taṃ maggaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ paṭipajji.

‘‘Suvaṇṇavaṇṇāya pabhāya dhīro, suvaṇṇavaṇṇe kira maggarukkhe;

Sumedhatāpasopi tena alaṅkatapaṭiyattena maggena āgacchantassa dīpaṅkarassa bhagavato dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ asītiyā anubyañjanehi anurañjitaṃ byāmappabhāya parikkhepaṃ sassirikaṃ indanīlamaṇisadisaṃ ākāse nānappakārā vijjulatā viya chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjentaṃ rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ akkhīni ummīletvā oloketvā – ‘‘ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, ‘‘mā bhagavā kalale akkami, maṇimayaphalakasetuṃ akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṃ akkamanto gacchatu, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti kese mocetvā ajinajaṭāvākacīrāni kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā tattheva kalalapiṭṭhe nipajji. Tena vuttaṃ –

40.

‘‘Te me puṭṭhā viyākaṃsu, buddho loke anuttaro;

41.

‘‘Buddhoti vacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade;

42.

‘‘Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso;

43.

‘‘Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me;

44.

‘‘Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā;

45.

‘‘Aniṭṭhite mamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni;

46.

‘‘Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;

47.

‘‘Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;

48.

‘‘Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca;

49.

‘‘Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ;

50.

‘‘Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ;

51.

‘‘Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketalaṃ;

52.

‘‘Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;

53.

‘‘Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu;

viyākaṃsūti byākariṃsu. ‘‘Dīpaṅkaro nāma jino, tassa sodhīyati patho’’tipi pāṭho.Somanassaṃ pavedayinti somanassamanubhavinti attho.Tattha ṭhatvāti yasmiṃ padese ākāsato otari, tattheva ṭhatvā.Saṃviggamānasoti pītivimhitamānaso.Idhāti imasmiṃ dīpaṅkare puññakkhette.Bījānīti kusalabījāni.Ropissanti ropissāmi.Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇasannipāto. Atidullabho so mayā paṭiladdho.Veti nipātamattaṃ.Mā upaccagāti so mā accagamā, mā atikkamīti attho.Dadāthāti detha.Teti ye me puṭṭhā manussā, teti attho.Sodhemahaṃ tadāti sodhemi ahaṃ tadā.Aniṭṭhiteti apariyosite vippakate.Khīṇāsavehīti ettha cattāro āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavoti (cūḷani. jatukaṇṇimāṇavapucchāniddesa 69) ime cattāro āsavā yesaṃ khīṇā pahīnā samucchinnā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, te khīṇāsavā, tehi khīṇāsavehi. Khīṇāsavattāyevavimalehi.

Devā manusse passantīti ettha devānaṃ manussadassane vattabbaṃ natthi, pakatidassanavasena pana yathā manussā idha ṭhatvā passanti, evaṃ devāpi manusse passantīti attho.Devatāti deve.Ubhopīti ubho devamanussā.Pañjalikāti katapañjalikā, ubhopi hatthe sirasi patiṭṭhāpetvāti attho.Anuyanti tathāgatanti tathāgatassa pacchato yanti, anuyoge sati sāmiatthe upayogavacanaṃ hotīti lakkhaṇaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘anuyanti tathāgata’’nti.Vajjayantāti vādentā.

Mandāravanti mandāravapupphaṃ.Disodisanti disato disato.Okirantīti avakiranti.Ākāsanabhagatāti ākāsasaṅkhāte nabhasi gatā. Atha vā ākāsaṃ gatā saggagatāva. ‘‘Nabho’’ti hi saggo vuccati.Marūti amarā.Saralanti saralatarukusumaṃ.Nīpanti kadambapupphaṃ.Nāgapunnāgaketakanti nāgapunnāgaketakapupphāni ca.Bhūmitalagatāti bhūmigatā.

Kesemuñcitvāhanti ahaṃ kese baddhā kalāpakuṭilajaṭā muñcitvā, vippakiritvāti attho.Tatthāti mayhaṃ dinne okāse.Cammakanti cammakkhaṇḍaṃ.Kalaleti cikkhallakaddame.Avakujjoti adhomukho hutvā.Nipajjahanti nipajjiṃ ahaṃ.Mā nanti etthamāti paṭisedhatthe nipāto.Nanti padapūraṇatthe nipāto, buddho kalale mā akkamitthāti attho.Hitāya me bhavissatīti taṃ kalale anakkamanaṃ dīgharattaṃ mama hitatthāya bhavissatīti. ‘‘Sukhāya me bhavissatī’’tipi pāṭho.

Tato sumedhapaṇḍito kalalapiṭṭhe nipanno evaṃ cintesi – ‘‘sacāhaṃ iccheyyaṃ sabbakilese jhāpetvā saṅghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ, aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānappattiyā kiccaṃ natthi, yaṃnūnāhaṃ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ, idaṃ me patirūpa’’nti. Tato aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Tena vuttaṃ –

54.

‘‘Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso;

55.

‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

56.

‘‘Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā;

57.

‘‘Iminā me adhikārena, katena purisuttame;

58.

‘‘Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;

pathaviyaṃ nipannassāti puthaviyā nipannassa. Ayameva vā pāṭho.Cetasoti cetaso parivitakko ahosīti attho. ‘‘Evaṃ me āsi cetanā’’tipi pāṭho.Icchamānoti ākaṅkhamāno.Kileseti kilissanti upatāpentīti kilesā, rāgādayo dasa.Jhāpayeti jhāpeyyaṃ, mama kilese jhāpaye ahanti attho.

Kinti paṭikkhepavacanaṃ.Aññātavesenāti apākaṭavesena, aviññātena paṭicchannena. Idha pana bhikkhū viya āsavakkhayaṃ katvā kiṃ, buddhakare dhamme pūretvā paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu mahāpathavikampanaṃ katvā buddho bodhetā, tiṇṇo tāretā, mutto mocetā bhaveyyanti adhippāyo.Sadevaketi sadevake loke.

Thāmadassināti attano thāmabalaṃ passamānena.Santāressanti santāressāmi.Sadevakanti sadevakaṃ sattanikāyaṃ, sadevakaṃ lokaṃ vā.Adhikārenāti adhivisiṭṭhena kārena, buddhassa mama jīvitaṃ pariccajitvā kalalapiṭṭhe sayanenādhikārenāti attho.

Saṃsārasotanti kammakilesavasena yonigativiññāṇaṭṭhitinavasattāvāsesu ito cito ca saṃsaraṇaṃ saṃsāro. Yathāha –

‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanānañca;

saṃsārasotaṃ,saṃsārakāraṇaṃ taṇhāsotaṃ chinditvāti attho.Tayo bhaveti kāmarūpārūpabhave. Tibhavanibbattakakammakilesā tayo bhavāti adhippetā.Dhammanāvanti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. So hi caturoghuttaraṇaṭṭhena ‘‘dhammanāvā’’ti vuccati.Samāruyhāti āruyha.Santāressanti santāressāmi. Yasmā pana buddhattaṃ patthentassa –

59.

‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

manussattanti manussattabhāveyeva ṭhatvā buddhattaṃ patthentassa patthanā samijjhati, na nāgajātiādīsu ṭhitānaṃ. Kasmāti ce? Ahetukabhāvato.

Liṅgasampattīti manussattabhāve vattamānassāpi purisaliṅge ṭhitasseva patthanā samijjhati, na itthiyā vā paṇḍakanapuṃsakaubhatobyañjanakānaṃ vā samijjhati. Kasmāti ce? Lakkhaṇapāripūriyā abhāvato. Vuttañhetaṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti (ma. ni. 3.130; a. ni. 1.279; vibha. 809) vitthāro. Tasmā itthiliṅge ṭhitassa manussajātikassāpi patthanā na samijjhati.

Hetūti purisassāpi tasmiṃ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva patthanā samijjhati, no itarassa.

Satthāradassananti sace jīvamānakabuddhasseva santike pattheti patthanā samijjhati. Parinibbute bhagavati cetiyassa santike vā bodhirukkhamūle vā paṭimāya vā paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ vā santike patthanā na samijjhati. Kasmā? Bhabbābhabbake ñatvā kammavipākaparicchedakañāṇena paricchinditvā byākātuṃ asamatthattā. Tasmā buddhassa santikeyeva patthanā samijjhati.

Pabbajjāti buddhassa bhagavato santike patthentassāpi kammakiriyavādīsu tāpasesu vā bhikkhūsu vā pabbajitasseva patthanā samijjhati, no gihiliṅge ṭhitassa. Kasmā? Pabbajitāyeva hi bodhisattā sambodhiṃ adhigacchanti, na gahaṭṭhā. Tasmā ādimhi paṇidhānakālepi pabbajiteneva bhavitabbaṃ.

Guṇasampattīti pabbajitassāpi aṭṭhasamāpattilābhino pañcābhiññasseva samijjhati, na pana imāya guṇasampattiyā virahitassa. Kasmā? Nigguṇassa tadabhāvato.

Adhikāroti guṇasampannenāpi yena attano jīvitaṃ buddhānaṃ pariccattaṃ hoti, tassa iminā adhikārena sampannasseva samijjhati, na itarassa.

Chandatāti abhinīhārasampannassāpi yassa buddhakārakadhammānaṃ atthāya mahanto chando vāyāmo ca ussāho ca pariyeṭṭhi ca, tasseva samijjhati, na itarassa. Tatridaṃ chandamahantatāya opammaṃ – sace hi evamassa, ‘‘yo pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekodakībhūtaṃ attano bāhubalena uttaritvā pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo panimaṃ attano dukkaraṃ na maññati ‘ahaṃ imaṃ uttaritvā pāraṃ gamissāmī’’’ti evaṃ mahatā chandena ussāhena samannāgato hoti, tassa patthanā samijjhati, na itarassa (su. ni. aṭṭha. 1.khaggavisāṇasuttavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.dūrenidāna, sumedhakathā; cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathā).

Sumedhapaṇḍito pana ime aṭṭha dhamme samodhānetvāva buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhapaṇḍitassa sīsabhāge ṭhatvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ sumedhatāpasaṃ disvā – ‘‘ayaṃ tāpaso buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, ijjhissati nu kho etassa patthanā, udāhu no’’ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā upadhārento – ‘‘ito kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti ñatvā ṭhitakova parisamajjhe byākāsi – ‘‘passatha no, tumhe bhikkhave, imaṃ uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipanna’’nti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. Ayaṃ buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati imassa tāpasassa patthanā, ayañhi ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho loke bhavissati. Tasmiṃ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṃ nivāso bhavissati, mahāmāyā nāma devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, upatisso ca kolito ca dve aggasāvakā, ānando nāma upaṭṭhāko, khemā ca uppalavaṇṇā ca dve aggasāvikā bhavissanti. Ayaṃ paripakkañāṇo hutvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā mahāpadhānaṃ padahitvā nigrodhamūle sujātāya nāma kumāriyā dinnaṃ pāyāsaṃ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṃ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatīti. Tena vuttaṃ –

60.

‘‘Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

61.

‘‘Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;

62.

‘‘Ahū kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato;

63.

‘‘Ajapālarukkhamūlasmiṃ, nisīditvā tathāgato;

64.

‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;

65.

‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro;

66.

‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;

67.

‘‘Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;

68.

‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;

69.

‘‘Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati;

lokavidūti sabbathā viditalokattā pana lokavidū. Bhagavā hi sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatoti sabbathāpi lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Tasmā lokavidūti vuccati. Yathāha –

‘‘Tasmā have lokavidū sumedho, lokantagū vūsitabrahmacariyo;

Āhutīnaṃ paṭiggahoti dānānaṃ paṭiggahetuṃ arahattā dakkhiṇeyyattā āhutīnaṃ paṭiggaho.Ussīsake maṃ ṭhatvānāti mama sīsasamīpe ṭhatvā.Idaṃidāni vattabbaṃ vacanaṃ abravīti attho.Jaṭilanti jaṭā assa santīti jaṭilo, taṃ jaṭilaṃ.Uggatāpananti uggatāpasaṃ.Ahūti ahani, athāti attho. Ayameva vā pāṭho.Kapilavhayāti kapilaavhayā abhidhānā.Rammāti ramaṇīyato.Padhānanti vīriyaṃ.Ehitīti essati gamissati. Sesagāthāsu uttānamevāti.

Tato sumedhapaṇḍito – ‘‘mayhaṃ kira patthanā samijjhissatī’’ti sañjātasomanasso ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṃ sutvā – ‘‘sumedhatāpaso kira buddhabījaṅkuro’’ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi – ‘‘yathā nāma puriso nadiṃ taranto ujukena titthena tarituṃ asakkonto heṭṭhātitthena uttarati, evameva mayaṃ dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṃ alabhamānā anāgate yadā tvaṃ buddho bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṃ sacchikātuṃ samatthā bhaveyyāmā’’ti patthanaṃ akaṃsu. Dīpaṅkaradasabalo bodhisattaṃ mahāsattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catusatasahassā khīṇāsavā bodhisattaṃ pupphehi ca gandhehi ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā pana tatheva pūjetvā vanditvā pakkamiṃsu.

Atha sabbalokamatidīpaṅkaro dīpaṅkaro bhagavā catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto rammanagaravāsīhi pūjiyamāno devatāhi abhivandiyamāno sañjhāppabhānurañjitavarakanakagirisikharo viya jaṅgamamāno anekesu pāṭihāriyesu vattamānesu tena alaṅkatapaṭiyattena maggena gantvā nānāsurabhikusumagandhavāsitaṃ cuṇṇasammodagandhaṃ samussitadhajapaṭākaṃ gandhānubaddhahadayehi bhamaragaṇehi gumbagumbāyamānaṃ dhūpandhakāraṃ amarapurasadisasobhaṃ abhirammaṃ rammanagaraṃ pavisitvā paññatte mahārahe buddhāsane yugandharamatthake saradasamayarucirakararajanikaro timiranikaranidhanakaro kamalavanavikasanakaro divasakaro viya dasabaladivasakaro nisīdi. Bhikkhusaṅghopi paṭipāṭiyā attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsino pana upāsakā saddhādiguṇasampannā nānāvidhakhajjādīhi samalaṅkataṃ vaṇṇagandharasasampannaṃ asadisaṃ sukhanidānaṃ dānaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa adaṃsu.

Atha kho bodhisatto dasabalassa byākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva maññamāno pamuditahadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya – ‘‘pāramiyo vicinissāmī’’ti puppharāsimatthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Evaṃ nisinne mahāsatte sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sādhukāraṃ datvā – ‘‘ayya sumedhatāpasa, porāṇakabodhisattānaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā – ‘pāramiyo vicinissāmī’ti nisinnakāle yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti, tāni sabbānipi ajja pātubhūtāni nissaṃsayena tvaṃ buddho bhavissasi, mayametaṃ jānāma – ‘yassetāni nimittāni paññāyanti, so ekanteneva buddho bhavissati’ tasmā tvaṃ attano vīriyaṃ daḷhaṃ katvā paggaṇhā’’ti bodhisattaṃ nānappakārāhi thutīhi abhitthaviṃsu. Tena vuttaṃ –

70.

‘‘Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;

71.

‘‘Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;

72.

‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;

73.

‘‘Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya;

74.

‘‘Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ;

75.

‘‘Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;

76.

‘‘Ye tatthāsuṃ jinaputtā, padakkhiṇamakaṃsu maṃ;

77.

‘‘Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake;

78.

‘‘Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;

79.

‘‘Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;

80.

‘‘Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā;

81.

‘‘Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;

82.

‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;

83.

‘‘Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati;

84.

‘‘Dasasahassī lokadhātu, nissaddā honti nirākulā;

85.

‘‘Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;

86.

‘‘Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;

87.

‘‘Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade;

88.

‘‘Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade;

89.

‘‘Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;

90.

‘‘Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade;

91.

‘‘Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati;

92.

‘‘Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;

93.

‘‘Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;

94.

‘‘Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;

95.

‘‘Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;

96.

‘‘Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;

97.

‘‘Na honti aratī sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade;

98.

‘‘Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassasi;

99.

‘‘Rogā tadā tanu hoti, doso moho vinassasi;

100.

‘‘Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati;

101.

‘‘Rajonuddhaṃsatī uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati;

102.

‘‘Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;

103.

‘‘Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;

104.

‘‘Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade;

105.

‘‘Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā;

106.

‘‘Cutī ca upapattī ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;

107.

‘‘Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama;

idaṃ sutvāna vacananti idaṃ dīpaṅkarassa bhagavato bodhisattassa byākaraṇavacanaṃ sutvā.Asamassāti samassa sadisassa abhāvato asamassa. Yathāha –

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Mahesinoti mahante sīlasamādhipaññākkhandhe esi gavesīti mahesī, tassa mahesino.Naramarūti narā ca amarā ca, ukkaṭṭhaniddeso panāyaṃ sabbepi dasasahassilokadhātuyā nāgasupaṇṇayakkhādayopi āmoditāva.Buddhabījaṃ kira ayanti ayaṃ kira buddhaṅkuro uppannoti āmoditāti attho.

Ukkuṭṭhisaddāti unnādasaddā vattanti.Apphoṭentīti hatthehi bāhā abhihananti.Dasasahassīti dasasahassilokadhātuyo.Sadevakāti saha devehi sadevakā dasasahassī namassantīti attho.Yadimassāti yadi imassa, ayameva vā pāṭho.Virajjhissāmāti yadi na sampāpuṇissāma.Anāgatamhi addhāneti anāgate kāle.Hessāmāti bhavissāma.Sammukhāti sammukhībhūtā.Imanti imassa, sāmiatthe upayogavacanaṃ.

Nadiṃtarantāti nadītaraṇakā, ‘‘naditarantā’’tipi pāṭho.Paṭititthanti paṭimukhatitthaṃ.Virajjhiyāti virajjhitvā.Yadi muñcāmāti yadi imaṃ bhagavantaṃ muñcitvā akatakiccā gamissāmāti attho.Mama kammaṃ pakittetvāti mama bhāvitamatthaṃ byākaritvā.Dakkhiṇaṃpādamuddharīti dakkhiṇaṃ pādaṃ ukkhipi, ‘‘katapadakkhiṇo’’tipi pāṭho.

Jinaputtāti dīpaṅkarassa satthuno sāvakā.Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamunti devādayo sabbepi ime maṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pupphādīhi pūjetvā suppatiṭṭhitapañcaṅgā vanditvā nivattitvā punappunaṃ oloketvā madhuratthabyañjanāhi nānappakārāhi thutīhi vaṇṇentā pakkamiṃsu. ‘‘Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamu’’ntipi pāṭho.

Dassanaṃ me atikkanteti mama dassanavisayaṃ bhagavati atikkante. ‘‘Jahite dassanūpacāre’’tipi pāṭho.Sasaṅgheti saddhiṃ saṅghena sasaṅgho, tasmiṃ sasaṅghe.Sayanā vuṭṭhahitvānāti nipannaṭṭhānato kalalato uṭṭhahitvā.Pallaṅkaṃ ābhujinti katapallaṅko hutvā puppharāsimhi nisīdinti attho. ‘‘Haṭṭho haṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā’’tipi pāṭho, so uttānatthova.

Pītiyā ca abhissannoti pītiparipphuṭo.Vasībhūtoti vasībhāvappatto.Jhāneti rūpāvacarārūpāvacarajhānesu.Sahassiyamhīti dasasahassiyaṃ.Lokamhīti lokadhātuyā.Me samāti mayā sadisā. Avisesena ‘‘me samā natthī’’ti vatvā idāni tameva niyamento‘‘asamo iddhidhammesū’’ti āha. Tatthaiddhidhammesūti pañcasu iddhidhammesūti attho.Alabhinti paṭilabhiṃ.Īdisaṃ sukhanti īdisaṃ somanassaṃ.

‘‘pallaṅkābhujane mayha’’ntiādimāha.

pallaṅkābhujane mayhanti mama pallaṅkābhujane. Ayameva vā pāṭho.Dasasahassādhivāsinoti dasasahassivāsino mahābrahmāno.Yā pubbeti yāni pubbe, vibhattilopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ.Pallaṅkavaramābhujeti varapallaṅkābhujane.Nimittāni padissantīti nimittāni padissiṃsūti attho. Atītavacane vattabbe vattamānavacanaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ, atītavasena attho gahetabbo.Tāni ajja padissareti pubbepi niyatabodhisattānaṃ pallaṅkābhujane yāni nimittāni uppajjiṃsu, tāni nimittāni ajja padissare. Tasmā tvaṃ dhuvameva buddho bhavissasīti attho. Na pana tāniyeva nimittāni uppajjiṃsu, taṃsadisattā ‘‘tāni ajja padissare’’ti vuttanti veditabbaṃ.

Sītanti sītattaṃ.Byapagatanti gataṃ vigataṃ.Tānīti sītavigamanauṇhupasamanānīti attho.Nissaddāti asaddā anigghosā.Nirākulāti anākulā, ayameva vā pāṭho.Na sandantīti na vahanti nappavattanti.Savantiyoti nadiyo.Tānīti avāyanaasandanāni.Thalajāti pathavitalapabbatarukkhesu jātāni.Dakajāti odakāni pupphāni.Pupphantīti pubbe bodhisattānaṃ pupphiṃsu, atītatthe vattamānavacanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.Tepajja pupphitānīti tāni pupphāni ajja pupphitānīti attho.

Phalabhārāti phaladharā.Tepajjāti tepi ajja, pulliṅgavasena ‘‘tepī’’ti vuttaṃ, ‘‘latā vā rukkhā vā’’ti vuttattā.Phalitāti sañjātaphalā.Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā cāti ākāsagatā ca bhūmigatā caratanānīti muttādīni ratanāni.Jotantīti obhāsanti.Mānussakāti manussānaṃ santakā mānussakā.Dibbāti devānaṃ santakā dibbā.Turiyāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ susiraṃ ghananti pañca turiyāni. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalaturiyaṃ. Vitataṃ nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma sabbato pariyonaddhaṃ mahativallakiādikaṃ. Susiraṃ nāma vaṃsādikaṃ. Ghanaṃ nāma sammatāḷādikaṃ.Vajjantīti heṭṭhā vuttanayena vajjiṃsu, atītatthe vattamānavacanaṃ veditabbaṃ. Esa nayo upari īdisesu vacanesupi.Abhiravantīti tatra tatra kusalehi sumuñcitā suppatāḷitā suvāditā viya abhiravanti, abhinadantīti attho.

Vicittapupphāti vicitrāni nānāgandhavaṇṇāni pupphāni.Abhivassantīti abhivassiṃsu, nipatiṃsūti attho.Tepīti tānipi vicitrapupphāni abhivassantāni padissanti, devabrahmagaṇehi okiriyamānānīti adhippāyo.Ābhujatīti osakkati.Tepajjubhoti tepi ajja ubho mahāsamuddadasasahassiyo.Abhiravantīti abhinadanti.Nirayeti nirayesu.Dasasahassāti anekadasasahassā.Nibbantīti sammanti, santiṃ upentīti attho.Tārakāti nakkhattāni.Tepi ajja padissantīti tepi sūriyassa vimalabhāvā tārakā ajja divā dissanti.

Anovaṭṭhenāti anovaṭṭhe, bhummatthe karaṇavacanaṃ. Atha vāanovaṭṭheti anabhivaṭṭhepi.Nāti nipātamattaṃ ‘‘sutvā na dūtavacana’’ntiādīsu viya.Tampajjubbhijjateti tampi udakaṃ ajja ubbhijjati, ubbhijjitvā uṭṭhahatīti attho.Mahiyāti pathaviyā, nissakkavacanaṃ.Tārāgaṇāti gahanakkhattādayo sabbe tāragaṇā.Nakkhattāti nakkhattatārakā ca.Gaganamaṇḍaleti sakalagaganamaṇḍalaṃ virocantīti attho.Bilāsayāti bilāsayā ahinakulakumbhīlagodhādayo.Darīsayāti jharāsayā. Ayameva vā pāṭho.Nikkhamantīti nikkhamiṃsu.Sakāsayāti attano attano āsayato. ‘‘Tadāsayā’’tipi pāṭho. Tassa tadā tasmiṃ kāle, āsayato, bilatoti attho.Chuddhāti suchuddhā suvuddhāritā, nikkhantāti attho.

Aratīti ukkaṇṭhā.Santuṭṭhāti paramena santuṭṭhena santuṭṭhā.Vinassatīti vigacchati.Rāgoti kāmarāgo.Tadā tanu hotīti oramattako hoti, iminā pariyuṭṭhānābhāvaṃ dīpeti.Vihatāti vinaṭṭhā.Tadāti pubbe, bodhisattānaṃ pallaṅkābhujaneti attho.Na bhavatīti na hoti.Ajjapetanti ajja tava pallaṅkābhujanepi etaṃ bhayaṃ na hotevāti attho.Tena liṅgena jānāmāti tena kāraṇena sabbeva mayaṃ jānāma, yaṃ tvaṃ buddho bhavissasīti attho.

Anuddhaṃsatīti na uggacchati.Aniṭṭhagandhoti duggandho.Pakkamatīti pakkami vigacchi.Pavāyatīti pavāyi.Sopajjāti sopi dibbagandho ajja.Padissantīti padissiṃsu.Tepajjāti tepi sabbe devā ajja.Yāvatāti paricchedanatthe nipāto, yattakāti attho.Kuṭṭāti pākārā.Na hontāvaraṇāti āvaraṇakarā na ahesuṃ.Tadāti pubbe.Ākāsabhūtāti te kuṭṭakavāṭapabbatā āvaraṇaṃ tirokaraṇaṃ kātuṃ asakkontā, ajaṭākāsabhūtāti attho.Cutīti maraṇaṃ.Upapattīti paṭisandhiggahaṇaṃ.Khaṇeti pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkābhujanakkhaṇe.Na vijjatīti nāhosi.Tānipajjāti tānipi ajja cavanabhavanānīti attho.Mā nivattīti mā paṭikkami.Abhikkamāti parakkama. Sesamettha uttānamevāti.

Tato sumedhapaṇḍito dīpaṅkarassa dasabalassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṃ sutvā bhiyyosomattāya sañjātussāho hutvā cintesi – ‘‘buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṃ kathāya aññathattaṃ. Yathā hi ākāse khittassa leḍḍussa patanaṃ dhuvaṃ, jātassa maraṇaṃ, aruṇe uggate sūriyassa abbhuggamanaṃ, āsayā nikkhantassa sīhassa sīhanādanadanaṃ, garugabbhāya itthiyā bhāramoropanaṃ dhuvaṃ avassambhāvī, evameva buddhānaṃ vacanaṃ nāma dhuvaṃ amoghaṃ, addhā ahaṃ buddho bhavissāmīti. Tena vuttaṃ –

108.

‘‘Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ;

109.

‘‘Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;

110.

‘‘Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

111.

‘‘Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ;

112.

‘‘Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;

113.

‘‘Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ;

114.

‘‘Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;

buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassī na cūbhayanti dīpaṅkarasammāsambuddhassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṃ sutvā.Ubhayanti ubhayesaṃ, sāmiatthe paccattavacanaṃ, ubhayavacanaṃ vā.Evaṃ cintesahanti evaṃ cintesiṃ ahaṃ.

Advejjhavacanāti dvedhā appavattavacanā, ekaṃsavacanāti attho. ‘‘Acchiddavacanā’’tipi pāṭho, tassa niddosavacanāti attho.Amoghavacanāti avitathavacanā.Vitathanti vitathavacanaṃ natthīti attho.Dhuvaṃ buddho bhavāmahanti ahaṃ ekaṃseneva buddho bhavissāmīti niyatavasena avassambhāvivasena ca vattamānavacanaṃ katanti veditabbaṃ.

Sūriyuggamananti sūriyassa udayanaṃ, ayameva vā pāṭho.Dhuvasassatanti ekaṃsabhāvī ceva sassatañca.Nikkhantasayanassāti sayanato nikkhantassa.Āpannasattānanti garugabbhānaṃ, gabbhinīnanti attho.Bhāramoropananti bhāraoropanaṃ, gabbhassa oropananti attho.Ma-kāro padasandhikaro. Sesametthāpi uttānamevāti.

‘‘Svāhaṃ addhā buddho bhavissāmī’’ti evaṃ katasanniṭṭhāno buddhakārake dhamme upadhāretuṃ – ‘‘kahaṃ nu kho buddhakārakā dhammā’’ti, uddhaṃ adho disāsu vidisāsūti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto pubbe porāṇakehi bodhisattehi āsevitanisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā evaṃ attānaṃ ovadi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya paṭhamaṃ dānapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā hi nikujjito udakakumbho nissesaṃ katvā udakaṃ vamatiyeva na paccāharati, evameva dhanaṃ vā yasaṃ vā puttadāraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ vā anoloketvā sabbattha yācakānaṃ sabbaṃ icchiticchitaṃ nissesaṃ katvā dadamāno bodhimūle nisīditvā buddho bhavissasī’’ti paṭhamaṃ dānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

115.

‘‘Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;

116.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ;

117.

‘‘Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

118.

‘‘Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adho kato;

119.

‘‘Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

handāti vavassaggatthe nipāto.Buddhakare dhammeti buddhattakare dhamme. Buddhattakarā nāma dhammā dānapāramitādayo dasa dhammā.Vicināmīti vicinissāmi, vīmaṃsissāmi upaparikkhissāmīti attho.Ito citoti ito ito, ayameva vā pāṭho. Tattha tattha vicināmīti attho. Uddhanti devaloke.Adhoti manussaloke.Dasa disāti dasasu disāsu; kattha nu kho te buddhakārakadhammā uddhaṃ adho tiriyaṃ disāsu vidisāsūti adhippāyo.Yāvatā dhammadhātuyāti etthayāvatāti paricchedavacanaṃ.Dhammadhātuyāti sabhāvadhammassa, pavattanīti vacanaseso daṭṭhabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yāvatikā sabhāvadhammānaṃ kāmarūpārūpadhammānaṃ pavatti, tāvatikaṃ vicinissāmīti vuttaṃ hoti.

Vicinantoti vīmaṃsanto upaparikkhanto.Pubbakehīti porāṇehi bodhisattehi.Anuciṇṇanti ajjhāciṇṇaṃ āsevitaṃ.Samādiyāti samādiyanaṃ karohi, ajja paṭṭhāya ayaṃ paṭhamaṃ dānapāramī pūretabbā mayāti evaṃ samādiyāti attho.Dānapāramitaṃ gacchāti dānapāramiṃ gaccha, pūrayāti attho.Yadibodhiṃ pattumicchasīti bodhimūlamupagantvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ pattuṃ icchasi ce.Yassa kassacīti udakassa vā khīrassa vā yassa kassaci sampuṇṇo. Sampuṇṇasaddayoge sati sāmivacanaṃ icchanti saddavidū. Karaṇatthe vā sāmivacanaṃ, yena kenacīti attho.Adho katoti heṭṭhāmukhīkato.Na tattha parirakkhatīti tasmiṃ vamane na parirakkhati, nissesaṃ udakaṃ vamatevāti attho.Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti hīnamajjhimapaṇīte.Ma-kāro padasandhikaro.Kumbho viya adho katoti heṭṭhāmukhīkato viya kumbho. Yācake upagate disvā – ‘‘tvaṃ, sumedha, attano anavasesetvā sabbadhanapariccāgena dānapāramiṃ, aṅgapariccāgena upapāramiṃ, jīvitapariccāgena paramatthapāramiñca pūrehī’’ti evaṃ attanāva attānaṃ ovadi.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato dutiyaṃ sīlapāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya sīlapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā camarī migo nāma jīvitampi anoloketvā attano vālameva rakkhati, evaṃ tvampi ito paṭṭhāya jīvitampi anoloketvā sīlameva rakkhanto buddho bhavissasī’’ti dutiyaṃ sīlapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

120.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

121.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ;

122.

‘‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

123.

‘‘Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ;

124.

‘‘Tatheva tvaṃ catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya;

na heteti na hi eteyeva.Bodhipācanāti maggaparipācanā sabbaññutaññāṇaparipācanā vā.Dutiyaṃsīlapāraminti sīlaṃ nāma sabbesaṃ kusaladhammānaṃ patiṭṭhā, sīle patiṭṭhito kusaladhammehi na parihāyati, sabbepi lokiyalokuttaraguṇe paṭilabhati. Tasmā sīlapāramī pūretabbāti dutiyaṃ sīlapāramiṃ addakkhinti attho.

Āsevitanisevitanti bhāvitañceva bahulīkatañca.Camarīti camarī migo.Kismiñcīti yattha katthaci rukkhalatākaṇṭakādīsu aññatarasmiṃ.Paṭilaggitanti paṭivilaggitaṃ.Tatthāti yattha vilaggitaṃ, tattheva ṭhatvā maraṇaṃ upagacchati.Na vikopetīti na chindati.Vāladhinti vālaṃ chinditvā na gacchati, tattheva maraṇaṃ upetīti attho.

Catūsubhūmīsu sīlānīti catūsu ṭhānesu vibhattasīlāni, pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvaraājīvapārisuddhipaccayasannissitavasenāti attho. Bhūmivasena pana dvīsuyeva bhūmīsu pariyāpannaṃ tampi catusīlamevāti.Paripūrayāti khaṇḍachiddasabalādiabhāvena paripūraya.Sabbadāti sabbakālaṃ.Camarī viyāti camarī migo viya. Sesametthāpi uttānatthamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya nekkhammapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi suciraṃ bandhanāgāre vasamāno puriso na tattha sinehaṃ karoti, atha kho ukkaṇṭhito avasitukāmo hoti, evameva tvampi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā passa, sabbabhavehi ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukhova hoti, evaṃ buddho bhavissasī’’ti tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

125.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

126.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;

127.

‘‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

128.

‘‘Yathā andughare puriso, ciravuṭṭho dukhaṭṭito;

129.

‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andughare viya;

andughareti bandhanāgāre.Ciravuṭṭhoti cirakālaṃ vuṭṭho.Dukhaṭṭitoti dukkhapīḷito.Natattha rāgaṃ janetīti tattha andughare rāgaṃ sinehaṃ na janeti na uppādeti. ‘‘Imaṃ andugharaṃ muñcitvā nāhaṃ aññattha gamissāmī’’ti evaṃ tattha rāgaṃ na janeti, kintu muttiṃyeva mokkhameva gavesatīti adhippāyo.Nekkhammābhimukhoti nikkhamanābhimukho hoti.Bhavatoti sabbabhavehi.Parimuttiyāti parimocanatthāya. Nekkhammābhimukho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī’’tipi pāṭho. Sesamettha uttānatthamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato catutthaṃ paññāpāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya paññāpāramimpi pūreyyāsi. Hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā sabbepi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyāsi. Yathāpi piṇḍacāriko bhikkhu hīnādibhedesu kulesu kiñci kulaṃ avivajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṃ yāpanamattaṃ labhati, evameva tvampi sabbe paṇḍite upasaṅkamitvā pucchanto buddho bhavissasī’’ti catutthaṃ paññāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

130.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

131.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ;

132.

‘‘Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

133.

‘‘Yathā hi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime;

134.

‘‘Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ;

bhikkhantoti piṇḍāya caranto.Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti hīnamukkaṭṭhamajjhimāni kulānīti attho. Liṅgavipariyāso kato.Na vivajjentoti na pariharanto, gharapaṭipāṭiṃ muñcitvā caranto vivajjeti nāma, evamakatvāti attho.Yāpananti yāpanamattaṃ pāṇadhāraṇaṃ āhāraṃ labhatīti attho.Paripucchanti – ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajja’’ntiādinā (dī. ni. 3.84, 216) nayena tattha tattha abhiññāte paṇḍite jane upasaṅkamitvā paripucchantoti attho.Budhaṃ jananti paṇḍitaṃ janaṃ. ‘‘Budhe jane’’tipi pāṭho.Paññāya pāraminti paññāya pāraṃ. ‘‘Paññāpāramitaṃ gantvā’’tipi pāṭho. Sesametthāpi uttānamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato pañcamaṃ vīriyapāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya vīriyapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi sīho migarājā sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo hoti, evaṃ tvampi sabbabhavesu sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī’’ti pañcamaṃ vīriyapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

135.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

136.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;

137.

‘‘Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

138.

‘‘Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame;

139.

‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;

alīnavīriyoti anolīnavīriyo.Sabbabhaveti jātajātabhave, sabbesu bhavesūti attho. Āraddhavīriyo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasītipi pāṭho. Sesametthāpi uttānamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya khantipāramiṃ paripūreyyāsi, sammānanepi avamānanepi khamova bhaveyyāsi. Yathā hi pathaviyaṃ nāma sucimpi pakkhipanti asucimpi, na ca tena pathavī sinehaṃ vā paṭighaṃ vā karoti, khamati sahati adhivāsetiyeva, evameva tvampi sabbesaṃ sammānanāvamānanesu khamo samāno buddho bhavissasī’’ti chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

140.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

141.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ;

142.

‘‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

143.

‘‘Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;

144.

‘‘Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;

tatthāti tassaṃ khantipāramiyaṃ. Advejjhamānasoti ekaṃsamānaso.Sucimpīti candanakuṅkumagandhamālādisucimpi.Asucimpīti ahikukkuramanussakuṇapagūthamuttakheḷasiṅghāṇikādiasucimpi.Sahatīti khamati, adhivāseti.Nikkhepanti nikkhittaṃ.Paṭighanti kodhaṃ.Tayāti tāya vuttiyā, tāya nikkhittatāya vā. ‘‘Paṭighaṃ daya’’ntipi pāṭho, tassa tena nikkhepena paṭighānurodhaṃ na karotīti attho.Sammānāvamānakkhamoti sabbesaṃ sammānanāvamānanasaho tvampi bhavāti attho. ‘‘Tatheva tvampi sabbabhave, sammānanavimānakkhamo’’tipi paṭhanti. ‘‘Khantiyā pāramiṃ gantvā’’tipi pāṭho, tassā khantiyā pāramipūraṇavasena gantvāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti. Ito paraṃ ettakampi avatvā yattha yattha viseso atthi, taṃ tameva vatvā pāṭhantaraṃ dassetvā gamissāmāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato sattamaṃ saccapāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya saccapāramimpi pūreyyāsi, asaniyā matthake patamānāyapi dhanādīnaṃ atthāya chandādīnaṃ vasena sampajānamusāvādaṃ nāma mā bhāsi. Yathāpi osadhītārakā nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṃ vijahitvā aññāya vīthiyā na gacchati, sakavīthiyāva gacchati, evameva tvampi saccaṃ pahāya musāvādaṃ nāma avadantoyeva buddho bhavissasī’’ti sattamaṃ saccapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

145.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

146.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;

147.

‘‘Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

148.

‘‘Yathāpi osadhī nāma, tulābhūtā sadevake;

149.

‘‘Tatheva tvampi saccesu, mā vokkama hi vīthito;

tatthāti saccapāramiyaṃ.Advejjhavacanoti avitathavacano.Osadhī nāmāti osadhītārakā, osadhagahaṇe osadhītārakaṃ uditaṃ disvā osadhaṃ gaṇhanti. Tasmā ‘‘osadhītārakā’’ti vuccati.Tulābhūtāti pamāṇabhūtā.Sadevaketi sadevakassa lokassa.Samayeti vassasamaye.Utuvasseti hemantagimhesu. ‘‘Samaye utuvaṭṭe’’tipi pāṭho. Tassasamayeti gimhe.Utuvaṭṭeti hemante ca vassāne cāti attho.Navokkamati vīthitoti taṃ taṃ utumhi attano gamanavīthito na vokkamati na vigacchati, cha māse pacchimaṃ disaṃ gacchati, cha māse pubbaṃ disaṃ gacchatīti. Atha vāosadhī nāmāti siṅgiverapipphalimaricādikaṃ osadhaṃ.Na vokkamatīti yaṃ yaṃ phaladānasamatthaṃ osadhaṃ, taṃ taṃ phaladānaṃ okkamma attano phalaṃ adatvā na nivattati.Vīthitoti gamanavīthito, pittaharo pittaṃ harateva, vātaharo vātaṃ harateva, semhaharo semhaṃ haratevāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramimpi pūreyyāsi, yaṃ adhiṭṭhāsi, tasmiṃ adhiṭṭhāne niccalo bhaveyyāsi, yathā pabbato nāma sabbadisāsu vāte paharantepi na kampati na calati, attano ṭhāneyeva tiṭṭhati, evameva tvampi attano adhiṭṭhāne niccalo hontova buddho bhavissasī’’ti aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsīti. Tena vuttaṃ –

150.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

151.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ;

152.

‘‘Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

153.

‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

154.

‘‘Tattheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;

seloti silāmayo.Acaloti niccalosuppatiṭṭhitoti acalattāva suṭṭhu patiṭṭhito. ‘‘Yathāpi pabbato acalo, nikhāto suppatiṭṭhito’’tipi pāṭho.Bhusavātehīti balavavātehi.Sakaṭṭhānevāti attano ṭhāneyeva, yathāṭhitaṭṭhāneyevāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato navamaṃ mettāpāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya mettāpāramiṃ pūreyyāsi, hitesupi ahitesupi ekacittova bhaveyyāsi. Yathāpi udakaṃ nāma pāpajanassapi kalyāṇajanassapi sītabhāvaṃ ekasadisaṃ katvā pharati, evameva tvampi sabbasattesu mettacittena ekacittova hutvā buddho bhavissasī’’ti navamaṃ mettāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsīti. Tena vuttaṃ –

155.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

156.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ;

157.

‘‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

158.

‘‘Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane;

159.

‘‘Tatheva tvaṃ hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya;

asamo hohīti mettābhāvanāya asadiso hohi. Tattha ‘‘tvaṃ samasamo hohī’’tipi pāṭho, so uttānatthova.Samanti tulyaṃ.Pharatīti phusati.Pavāhetīti visodheti.Rajoti āgantukarajaṃ.Malanti sarīre uṭṭhitaṃ sedamalādiṃ. ‘‘Rajamala’’ntipi pāṭho, soyevattho.Hitāhiteti hite ca ahite ca, mitte ca amitte cāti attho.Mettāya bhāvayāti mettaṃ bhāvaya vaḍḍhehi. Sesametthāpi uttānamevāti.

Athassa ‘‘na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabba’’nti uttarimpi upadhārayato dasamaṃ upekkhāpāramiṃ disvā etadahosi – ‘‘sumedhapaṇḍita, tvaṃ ito paṭṭhāya upekkhāpāramiṃ paripūreyyāsi, sukhepi dukkhepi majjhattova bhaveyyāsi. Yathāpi pathavī nāma sucimpi asucimpi ca pakkhipamāne majjhattāva hoti, evameva tvampi sukhadukkhesu majjhattova honto buddho bhavissasī’’ti dasamaṃ upekkhāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

160.

‘‘Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;

161.

‘‘Vicinanto tadā dakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;

162.

‘‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;

163.

‘‘Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;

164.

‘‘Tatheva tvaṃ sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;

tulābhūtoti majjhattabhāve ṭhito yathā tulāya daṇḍo samaṃ tulito samaṃ tiṭṭhati, na namati na unnamati, evameva tvampi sukhadukkhesu tulāsadiso hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.Kopānunayavajjitāti paṭighānurodhavajjitā. ‘‘Dayākopavivajjitā’’tipi pāṭho, soyevattho. Sesaṃ khantipāramiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

pāramiyonāma, aṅgapariccāgoupapāramiyonāma, jīvitapariccāgoparamatthapāramiyonāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo yamakatelaṃ vinivaṭṭento viya sammasi. Tassa dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā vipulā ayaṃ mahāpathavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya uppīḷiyamānaṃ ucchuyantaṃ viya ca mahāviravaṃ viravamānā saṅkampi sampakampi sampavedhi. Kulālacakkaṃ viya telayantacakkaṃ viya ca paribbhami. Tena vuttaṃ –

165.

‘‘Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā;

166.

‘‘Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe;

167.

‘‘Calatī ravatī pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ;

ettakāyevāti niddiṭṭhānaṃ dasannaṃ pāramitānaṃ anūnādhikabhāvassa dassanatthaṃ vuttaṃ.Tatuddhanti tato dasapāramīhi uddhaṃnatthi. Aññatrāti aññaṃ, lakkhaṇaṃ saddasatthato gahetabbaṃ. Tato dasapāramito añño buddhakārakadhammo natthīti attho.Tatthāti tāsu dasasu pāramīsu.Patiṭṭhahāti patiṭṭha, paripūrento tiṭṭhāti attho.

Ime dhammeti pāramidhamme.Sammasatoti upaparikkhantassa, anādaratthe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Sabhāvasarasalakkhaṇeti sabhāvasaṅkhātena sarasalakkhaṇena sammasantassāti attho.Dhammatejenāti pāramipavicayañāṇatejena.Vasudhāti vasūti ratanaṃ vuccati, taṃ dhāreti dhīyati vā etthāti vasudhā. Kā sā? Medanī.Pakampathāti pakampittha. Sumedhapaṇḍite pana pāramiyo vicinante tassa ñāṇatejena dasasahassī pakampitthāti attho.

Calatīti chappakārā kampi.Ravatīti nadati vikūjati.Ucchuyantaṃva pīḷitanti nippīḷitaṃ ucchuyantaṃ viya. ‘‘Guḷayantaṃva pīḷita’’ntipi pāṭho, soyevattho.Telayanteti telapīḷanayante.Yathā cakkanti cakkikānaṃ mahācakkayantaṃ viya.Evanti yathā telapīḷanacakkayantaṃ paribbhamati kampati, evaṃ ayaṃ medanī kampatīti attho. Sesamettha uttānamevāti.

Evaṃ mahāpathaviyā kampamānāya rammanagaravāsino manussā bhagavantaṃ parivisayamānā saṇṭhātuṃ asakkontā yugandharavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitā papatiṃsu. Ghaṭādīni kulālabhaṇḍāni pavaṭṭentāni aññamaññaṃ paharantāni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Mahājano bhītatasito satthāraṃ upasaṅkamitvā – ‘‘kiṃ nu kho bhagavā ‘nāgāvaṭṭo ayaṃ, bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭo vā’ti na hi mayaṃ etaṃ jānāma. Api ca kho sabbopi ayaṃ mahājano bhayena upadduto, kiṃ nu kho imassa lokassa pāpakaṃ bhavissati, udāhu kalyāṇaṃ, kathetha no etaṃ kāraṇa’’nti pucchiṃsu.

Atha satthā tesaṃ kathaṃ sutvā – ‘‘tumhe mā bhāyittha, mā kho cintayittha, natthi vo itonidānaṃ bhayaṃ, yo so mayā ajja sumedhapaṇḍito ‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’ti byākato, so idāni pāramiyo sammasati, tassa sammasantassa dhammatejena sakaladasasahassī lokadhātu ekappahārena kampati ceva viravati cā’’ti āha. Tena vuttaṃ –

168.

‘‘Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane;

169.

‘‘Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū;

170.

‘‘Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byathitamānasā;

171.

‘‘Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;

172.

‘‘Tesaṃ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni;

173.

‘‘Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati;

174.

‘‘Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;

yāvatāti yāvatikā.Āsīti ahosi. ‘‘Yā tadā parisā āsī’’tipi pāṭho, tassa yā tattha parisā ṭhitā āsīti attho.Pavedhamānāti kampamānā.Sāti sā parisā.Tatthāti tasmiṃ parivesanaṭṭhāne.Setīti sayittha.

Ghaṭāti ghaṭānaṃ, sāmiatthe paccattavacanaṃ, ghaṭānaṃ nekasahassānīti attho.Sañcuṇṇamathitāti cuṇṇā ceva mathitā ca, mathitasañcuṇṇāti attho.Aññamaññaṃ paghaṭṭitāti aññamaññaṃ pahaṭā.Ubbiggāti utrāsahadayā.Tasitāti sañjātatāsā.Bhītāti bhayabhītā.Bhantāti phandanamānasā, vibbhantacittāti attho. Sabbāni panetāni aññamaññavevacanāni.Samāgammāti samāgantvā. Ayameva vā pāṭho.

Upaddutoti upahato.Taṃ vinodehīti taṃ upaddutabhayaṃ vinodehi, vināsayāti attho.Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhuma.Tesaṃ tadāti te jane tadā, upayogatthe sāmivacanaṃ.Saññāpesīti ñāpesi bodhesi.Visatthāti vissatthacittā.Mā bhāthāti mā bhāyatha.Yamahanti yaṃ ahaṃ sumedhapaṇḍitaṃ.Dhammanti pāramidhammaṃ.Pubbakanti porāṇaṃ.Jinasevitanti jinehi bodhisattakāle sevitanti attho.Buddhabhūminti pāramidhammaṃ.Tenāti tena sammasanakāraṇena.Kampitāti calitā.Sadevaketi sadevake loke.

Tato mahājano tathāgatassa vacanaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanādīni ādāya rammanagarato nikkhamitvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā mālāgandhādīhi pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā rammanagarameva pāvisi. Atha kho bodhisatto dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –

175.

‘‘Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade;

176.

‘‘Samādiyitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ;

mano nibbāyīti mahājanassa pathavikampane ubbiggahadayassa tattha kāraṇaṃ sutvā mano nibbāyi, santiṃ agamāsīti attho. ‘‘Jano nibbāyī’’tipi pāṭho, so uttānoyeva.Samādiyitvāti sammā ādiyitvā, samādāyāti attho.Buddhaguṇanti pāramiyo. Sesaṃ uttānameva.

Atha kho bodhisattaṃ dayitasabbasattaṃ āsanā vuṭṭhahantaṃ sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhādīhi pūjetvā – ‘‘ayya sumedhatāpasa, tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahati patthanā patthitā, sā te anantarāyena samijjhatu, mā te tattha bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā ahosi. Sarīre te appamattakopi rogo mā uppajjatu, khippaṃ pāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ paṭivijjha. Yathā pupphūpagaphalūpagā rukkhā samaye pupphanti ceva phalanti ca, tatheva tvampi taṃ samayaṃ anatikkamitvā khippaṃ sambodhiṃ phusassū’’tiādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṃsu, evaṃ payirudāhitvā bodhisattaṃ abhivādetvā attano attano devaṭṭhānameva agamaṃsu. Bodhisattopi devatāhi abhitthuto – ‘‘ahaṃ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake buddho bhavissāmī’’ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya ākāsamabbhuggantvā isigaṇavantaṃ himavantaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ –

177.

‘‘Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;

178.

‘‘Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;

179.

‘‘Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;

180.

‘‘Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;

181.

‘‘Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasapāramī;

182.

‘‘Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare;

183.

‘‘Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ;

184.

‘‘Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;

185.

‘‘Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati;

186.

‘‘Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ;

187.

‘‘Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya;

dibbanti mandāravapāricchattakasantānakusesayādikaṃ dibbakusumaṃ devā mānusakā ca mānusapupphaṃ gahetvāti attho.Samokirantīti mamopari samokiriṃsūti attho.Vuṭṭhahantassāti vuṭṭhahato.Vedayantīti nivedayiṃsu saññāpesuṃ.Sotthinti sotthibhāvaṃ. Idāni vedayitākāradassanatthaṃ‘‘mahantaṃ patthitaṃ tuyha’’ntiādi vuttaṃ. Tayā pana, sumedhapaṇḍita, mahantaṃ ṭhānaṃ patthitaṃ, taṃ yathāpatthitaṃ labhassūti attho.

Sabbītiyoti entīti ītiyo, sabbā ītiyo sabbītiyo, upaddavā.Vivajjantūti mā hontu.Soko rogo vinassatūti socanasaṅkhāto soko rujanasaṅkhāto rogo ca vinassatu.Teti tava.Mā bhavantvantarāyāti mā bhavantu antarāyā.Phusāti adhigaccha pāpuṇāhi.Bodhinti arahattamaggañāṇaṃ sabbaññutaññāṇampi vaṭṭati.Uttamanti seṭṭhaṃ sabbabuddhaguṇadāyakattā arahattamaggañāṇaṃ ‘‘uttama’’nti vuttaṃ.

Samayeti tassa tassa rukkhassa pupphanasamaye sampatteti attho.Pupphinoti pupphanakā.Buddhañāṇehīti aṭṭhārasahi buddhañāṇehi.Pupphasūti pupphassu.Pūrayunti pūrayiṃsu.Pūrayāti paripūraya.Bujjhareti bujjhiṃsu.Jinabodhiyanti jinānaṃ buddhānaṃ bodhiyā, sabbaññubodhimūleti attho.Puṇṇamāyeti puṇṇamāsiyaṃ.Puṇṇamanoti paripuṇṇamanoratho.

Rāhumuttoti rāhunā sobbhānunā mutto.Tāpenāti patāpena, ālokena.Lokā muccitvāti lokadhammehi alitto hutvāti attho.Virocāti virāja.Siriyāti buddhasiriyā.Osarantīti mahāsamuddaṃ pavisanti.Osarantūti upagacchantu.Tavantiketi tava santikaṃ.Tehīti devehi.Thutappasatthoti thuto ceva pasattho ca, thutehi vā dīpaṅkarādīhi pasatthoti thutappasattho.Dasa dhammeti dasa pāramidhamme.Pavananti mahāvanaṃ, dhammikapabbate mahāvanaṃ pāvisīti attho. Sesagāthā suuttānā evāti.

Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsa-aṭṭhakathāya

Sumedhapatthanākathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dīpaṅkarabuddhavaṃsavaṇṇanā

Rammanagaravāsinopi te upāsakā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā puna bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ mālāgandhādīhi pūjetvā vanditvā dānānumodanaṃ sotukāmā upanisīdiṃsu. Atha satthā tesaṃ paramamadhuraṃ hadayaṅgamaṃ dānānumodanamakāsi –

‘‘Dānaṃ nāma sukhādīnaṃ, nidānaṃ paramaṃ mataṃ;

‘‘Dānaṃ tāṇaṃ manussānaṃ, dānaṃ bandhu parāyanaṃ;

‘‘Dukkhanittharaṇaṭṭhena, dānaṃ nāvāti dīpitaṃ;

‘‘Dānaṃ durāsadaṭṭhena, vuttamāsivisoti ca;

‘‘Natthi dānasamo loke, purisassa avassayo;

‘‘Saggalokanidānāni, dānāni matimā idha;

‘‘Sutvā devesu sampattiṃ, ko naro dānasambhavaṃ;

‘‘Dānena paṭipannena, accharāparivārito;

‘‘Pītimuḷāraṃ vindati dātā, gāravamasmiṃ gacchati loke;

‘‘Datvā dānaṃ yāti naro so, bhogasamiddhiṃ dīghañcāyu;

‘‘Corārirājodakapāvakānaṃ, dhanaṃ asādhāraṇameva dānaṃ;

Evamādinā nayena dānānumodanaṃ katvā dānānisaṃsaṃ pakāsetvā tadanantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Sīlaṃ nāmetaṃ idhalokaparalokasampattīnaṃ mūlaṃ.

‘‘Sīlaṃ sukhānaṃ paramaṃ nidānaṃ, sīlena sīlī tidivaṃ payāti;

‘‘Avassayo sīlasamo janānaṃ, kuto panañño idha vā parattha;

‘‘Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;

Sīlālaṅkārasamo alaṅkāro natthi, sīlagandhasamo gandho natthi, sīlasamaṃ kilesamalavisodhanaṃ natthi, sīlasamaṃ pariḷāhūpasamaṃ natthi, sīlasamaṃ kittijananaṃ natthi, sīlasamaṃ saggārohaṇasopānaṃ natthi, nibbānanagarappavesane ca sīlasamaṃ dvāraṃ natthi. Yathāha –

‘‘Sobhantevaṃ na rājāno, muttāmaṇivibhūsitā;

‘‘Sīlagandhasamo gandho, kuto nāma bhavissati;

‘‘Na pupphagandho paṭivātameti, na candanaṃ taggaramallikā vā;

‘‘Candanaṃ tagaraṃ vāpi, uppalaṃ atha vassikī;

‘‘Na gaṅgā yamunā cāpi, sarabhū vā sarasvatī;

‘‘Sakkuṇanti visodhetuṃ, taṃ malaṃ idha pāṇinaṃ;

‘‘Na taṃ sajaladā vātā, na cāpi haricandanaṃ;

‘‘Samayantīdha sattānaṃ, pariḷāhaṃ surakkhitaṃ;

‘‘Attānuvādādibhayaṃ, viddhaṃsayati sabbadā;

‘‘Saggārohaṇasopānaṃ, aññaṃ sīlasamaṃ kuto;

‘‘Guṇānaṃ mūlabhūtassa, dosānaṃ balaghātino;

Evaṃ bhagavā sīlānisaṃsaṃ dassetvā – ‘‘idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labhatī’’ti dassanatthaṃ tadanantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Ayaṃ saggo nāma iṭṭho kanto manāpo ekantasukho niccamettha kīḷā niccaṃ sampattiyo labhanti. Cātumahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ paṭilabhanti. Tāvatiṃsā tisso vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassānīti evamādisaggaguṇapaṭisaṃyuttakathaṃ kathesi. Evaṃ saggakathāya palobhetvā puna – ‘‘ayampi saggo anicco adhuvo na tattha chandarāgo kātabbo’’ti kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsañca pakāsetvā amatapariyosānaṃ dhammakathaṃ kathesi. Evaṃ tassa mahājanassa dhammaṃ desetvā ekacce saraṇesu ca ekacce pañcasīlesu ca ekacce sotāpattiphale ca ekacce sakadāgāmiphale ekacce anāgāmiphale ekacce catūsupi phalesu ekacce tīsu vijjāsu ekacce chasu abhiññāsu ekacce aṭṭhasu samāpattīsu patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā rammanagarato nikkhamitvā sudassanamahāvihārameva pāvisi. Tena vuttaṃ –

1.

‘‘Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

2.

‘‘Saraṇāgamane kañci, niveseti tathāgato;

3.

‘‘Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;

4.

‘‘Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;

5.

‘‘Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;

6.

‘‘Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako;

7.

‘‘Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;

teti rammanagaravāsino upāsakā.Saraṇanti ettha saraṇaṃ saraṇagamanaṃ saraṇassa gantā ca veditabbā. Sarati hiṃsati vināsetītisaraṇaṃ,kiṃ taṃ? Ratanattayaṃ. Taṃ pana saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiṃ parikkilesaṃ hanati hiṃsati vināsetīti saraṇanti vuccatīti. Vuttañhetaṃ –

‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

‘‘Ye keci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

‘‘Ye keci saṅghaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Saraṇagamanaṃnāma ratanattayaparāyanākārappavatto cittuppādo.Saraṇassa gantānāma taṃsamaṅgīpuggalo. Evaṃ tāva saraṇaṃ saraṇagamanaṃ saraṇassa gantā cāti idaṃ tayaṃ veditabbaṃ.

Tassāti taṃ dīpaṅkaraṃ, upayogatthe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Upagacchuṃ saraṇaṃ tatthā’’tipi pāṭho.Satthunoti satthāraṃ.Saraṇāgamane kañcīti kañci puggalaṃ saraṇagamane nivesetīti attho. Kiñcāpi paccuppannavasena vuttaṃ, atītakālavasena pana attho gahetabbo. Esa nayo sesesupi. ‘‘Kassaci saraṇāgamane’’tipi pāṭho, tassapi soyevattho. Kañci pañcasu sīlesūti kañci puggalaṃ pañcasu viratisīlesu nivesesīti attho. ‘‘Kassaci pañcasu sīlesū’’tipi pāṭho, soyevattho.Sīle dasavidhe paranti aparaṃ puggalaṃ dasavidhe sīle nivesesīti attho. ‘‘Kassaci kusale dasā’’tipi pāṭho, tassa kañci puggalaṃ dasa kusaladhamme samādapesīti attho.Kassaci deti sāmaññanti ettha paramatthato sāmaññanti maggo vuccati. Yathāha –

‘‘Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmañña’’nti (saṃ. ni. 5.36).

Caturo phalamuttameti cattāri uttamāni phalānīti attho.Ma-kāro padasandhikaro. Liṅgavipariyāsena vuttaṃ. Yathopanissayaṃ cattāro magge cattāri ca sāmaññaphalāni kassaci adāsīti attho.Kassaci asame dhammeti kassaci asadise cattāro paṭisambhidādhamme adāsi.

Kassaci varasamāpattiyoti kassaci pana nīvaraṇavigamena padhānabhūtā aṭṭha samāpattiyo adāsi.Tisso kassaci vijjāyoti kassaci puggalassa upanissayavasena dibbacakkhuñāṇapubbenivāsānussatiñāṇaāsavakkhayañāṇānaṃ vasena tisso vijjāyo.Chaḷabhiññā pavecchatīti cha abhiññāyo kassaci adāsi.

Tena yogenāti tena nayena tenānukkamena ca.Janakāyanti janasamūhaṃ.Ovadatīti ovadi. Kālavipariyāsena vuttanti veditabbaṃ. Ito uparipi īdisesu vacanesu atītakālavaseneva attho gahetabbo.Tena vitthārikaṃ āsīti tena dīpaṅkarassa bhagavato ovādena anusāsaniyā vitthārikaṃ vitthataṃ visālībhūtaṃ sāsanaṃ ahosi.

Mahāhanūti mahāpurisānaṃ kira dvepi hanūni paripuṇṇāni dvādasiyā pakkhassa candasadisākārāni hontīti mahantāni hanūni yassa so mahāhanu, sīhahanūti vuttaṃ hoti.Usabhakkhandhoti usabhasseva khandho yassa bhavati, so usabhakkhandho. Suvaṭṭitasuvaṇṇāliṅgasadisarucirakkhandho samavaṭṭacārukkhandhoti attho.Dīpaṅkarasanāmakoti dīpaṅkarasanāmo.Bahū jane tārayatīti bahū buddhaveneyye jane tāresi.Parimocetīti parimocesi.Duggatinti duggatito. Nissakkatthe upayogavacanaṃ.

‘‘bodhaneyyaṃ jana’’nti gāthā vuttā. Tatthabodhaneyyaṃ jananti bodhaneyyaṃ pajaṃ, ayameva vā pāṭho.Disvāti buddhacakkhunā vā samantacakkhunā vā disvā.Satasahassepi yojaneti anekasatasahassepi yojane ṭhitaṃ. Idaṃ pana dasasahassiyaṃyeva sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Dīpaṅkaro kira satthā buddhattaṃ patvā bodhimūle sattasattāhaṃ vītināmetvā aṭṭhame sattāhe mahābrahmuno dhammajjhesanaṃ paṭiññāya sunandārāme dhammacakkaṃ pavattetvā koṭisataṃ devamanussānaṃ dhammāmataṃ pāyesi. Ayaṃ paṭhamo abhisamayo ahosi.

rāhulovādasadisaṃdhammaṃ desetvā devamanussānaṃ navutikoṭiyo dhammāmataṃ pāyesi. Ayaṃ dutiyo abhisamayo ahosi.

Puna bhagavā amaravatīnagaradvāre mahāsirīsarukkhamūle yamakapāṭihāriyaṃ katvā mahājanassa bandhanāmokkhaṃ katvā devagaṇaparivuto divasakarātirekajutivisarabhavane tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paramasītale paṇḍukambalasilātale nisīditvā sabbadevagaṇapītisañjananiṃ attano jananiṃ sumedhādeviṃ pamukhaṃ katvā sabbalokaviditavisuddhidevo devadevo dīpaṅkaro bhagavā sabbasattahitakaraṃ paramātirekagambhīrasukhumaṃ buddhivisadakaraṃ sattappakaraṇaṃ abhidhammapiṭakaṃ desetvā navutidevakoṭisahassānaṃ dhammāmataṃ pāyesi. Ayaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –

8.

‘‘Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi;

9.

‘‘Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi;

Dīpaṅkarassa pana bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Tattha sunandārāme koṭisatasahassānaṃ paṭhamo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –

10.

‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno;

nāradakūṭaṃnāma paramaramaṇīyaṃ pabbataṃ sampāpuṇi. So kira pabbato nāradena nāma yakkhena pariggahito ahosi. Tattha pana tassa yakkhassa anusaṃvaccharaṃ mahājano manussabaliṃ upasaṃharati.

Atha dīpaṅkaro kira bhagavā tassa mahājanassa upanissayasampattiṃ disvā tato bhikkhusaṅghaṃ cātuddisaṃ pesetvā adutiyo asahāyo mahākaruṇābalavasaṅgatahadayo tañca yakkhaṃ vinetuṃ taṃ nāradapabbataṃ abhiruhi. Atha so manussabhakkho sakahitanirapekkho paravadhadakkho yakkho makkhaṃ asahamāno kodhaparetamānaso dasabalaṃ bhiṃsāpetvā palāpetukāmo taṃ pabbataṃ cālesi. So kira pabbato tena cāliyamāno bhagavato ānubhāvena tasseva matthake patamāno viya ahosi.

Tato so bhīto – ‘‘handa naṃ agginā jhāpessāmī’’ti mahantaṃ atibhīmadassanaṃ aggikkhandhaṃ nibbattesi. So aggikkhandho paṭivāte khitto viya attanova dukkhaṃ janesi, na pana bhagavato cīvare aṃsumattampi daḍḍhuṃ samattho ahosi. Yakkho pana ‘‘samaṇo daḍḍho, na daḍḍho’’ti olokento dasabalaṃ saradasamayavimalakaranikaraṃ sabbajanaratikaraṃ rajanikaramiva sītalajalatalagatakamalakaṇṇikāya nisinnaṃ viya bhagavantaṃ disvā cintesi – ‘‘aho ayaṃ samaṇo mahānubhāvo, yaṃ yaṃ imassāhaṃ anatthaṃ karomi, so so mamūpariyeva patati, imaṃ pana samaṇaṃ muñcitvā aññaṃ me paṭisaraṇaṃ parāyanaṃ natthi, pathaviyaṃ upakkhalitā pathaviṃyeva nissāya uṭṭhahanti, handāhaṃ imaṃyeva samaṇaṃ saraṇaṃ gamissāmī’’ti.

Athevaṃ pana so cintetvā bhagavato cakkālaṅkatatalesu pādesu sirasā nipatitvā – ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā’’ti vatvā bhagavantaṃ saraṇamagamāsi. Athassa bhagavā anupubbikathaṃ kathesi. So desanāpariyosāne dasahi yakkhasahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tasmiṃ kira divase sakalajambudīpatalavāsino manussā tassa balikammatthaṃ ekekagāmato ekekaṃ purisaṃ āhariṃsu. Aññañca bahutilataṇḍulakulatthamuggamāsādiṃ sappinavanītatelamadhuphāṇitādiñca āhariṃsu. Atha so yakkho taṃ divasaṃ ābhatataṇḍulādikaṃ sabbaṃ tesaṃyeva datvā te balikammatthāya ānītamanusse dasabalassa niyyātesi.

Atha satthā te manusse ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā antosattāheyeva sabbe arahatte patiṭṭhāpetvā māghapuṇṇamāya koṭisatabhikkhumajjhagato caturaṅgasamannāgate sannipāte pātimokkhamuddisi. Caturaṅgāni nāma sabbeva ehibhikkhū honti, sabbe chaḷabhiññā honti, sabbe anāmantitāva āgatā, pannarasūposathadivaso cāti imāni cattāri aṅgāni nāma. Ayaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –

11.

‘‘Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine;

pavivekagateti gaṇaṃ pahāya gate.Samiṃsūti sannipatiṃsu.

Yadā pana dīpaṅkaro lokanāyako sudassananāmake pabbate vassāvāsamupagañchi, tadā kira jambudīpavāsino manussā anusaṃvaccharaṃ giraggasamajjaṃ karonti. Tasmiṃ kira samajje sannipatitā manussā dasabalaṃ disvā dhammakathaṃ sutvā tatra pasīditvā pabbajiṃsu. Mahāpavāraṇadivase satthā tesaṃ ajjhāsayānukūlaṃ vipassanākathaṃ kathesi. Taṃ sutvā te sabbe saṅkhāre sammasitvā vipassanānupubbena maggānupubbena ca arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Atha satthā navutikoṭisahassehi saddhiṃ pavāresi. Ayaṃ tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –

12.

‘‘Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye;

‘‘Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano;

aṭṭhasāliniyādhammasaṅgahaṭṭhakathāya nidānavaṇṇanāyadīpaṅkarabuddhavaṃselikhitā. Imasmiṃ pana buddhavaṃse natthi. Natthibhāvoyeva panassā yuttataro. Kasmāti ce? Heṭṭhā sumedhakathāsu kathitattāti.

Dīpaṅkare kira bhagavati dhammaṃ desente dasasahassānañca vīsatisahassānañca dhammābhisamayo ahosiyeva. Ekassa pana dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnanti ca ādivasena abhisamayānaṃ anto natthi. Tasmā dīpaṅkarassa bhagavato sāsanaṃ vitthārikaṃ bāhujaññaṃ ahosi. Tena vuttaṃ –

13.

‘‘Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

dasavīsasahassānanti dasasahassānaṃ vīsatisahassānañca.Dhammābhisamayoti catusaccadhammappaṭivedho.Ekadvinnanti ekassa ceva dvinnañca, tiṇṇaṃ catunnaṃ…pe… dasannantiādinā nayena asaṅkhyeyyāti attho. Evaṃ asaṅkhyeyyābhisamayattā cavitthārikaṃmahantappattaṃ bahūhi paṇḍitehi devamanussehi niyyānikantijaññaṃjānitabbaṃ adhisīlasikkhādīhiiddhañcasamādhiādīhiphītañcaahosi. Tena vuttaṃ –

14.

‘‘Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahū tadā;

suvisodhitanti suṭṭhu bhagavatā sodhitaṃ visuddhaṃ kataṃ. Dīpaṅkaraṃ kira satthāraṃ sabbakālaṃ chaḷabhiññānaṃ mahiddhikānaṃ bhikkhūnaṃ cattāri satasahassāni parivārenti. Tena ca samayena ye sekkhā kālakiriyaṃ karonti, te garahitā bhavanti, sabbe khīṇāsavā hutvāva parinibbāyantīti adhippāyo. Tasmā hi tassa bhagavato sāsanaṃ supupphitaṃ susamiddhaṃ khīṇāsavehi bhikkhūhi ativiya sobhittha. Tena vuttaṃ –

15.

‘‘Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;

16.

‘‘Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ;

17.

‘‘Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;

cattāri satasahassānīti gaṇanāya dassitā evaṃ dassitagaṇanā ime bhikkhūti dassanatthaṃ‘‘chaḷabhiññā mahiddhikā’’ti vuttanti evamattho gahetabbo. Atha vāchaḷabhiññā mahiddhikāti chaḷabhiññānaṃ mahiddhikānanti sāmiatthe paccattavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.Parivārenti sabbadāti niccakālaṃ dasabalaṃ parivārenti, bhagavantaṃ muñcitvā katthaci na gacchantīti adhippāyo.Tena samayenāti tasmiṃ samaye. Ayaṃ panasamaya-saddo samavāyādīsu navasu atthesu dissati. Yathāha –

‘‘Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetudiṭṭhisu;

Mānusaṃ bhavanti manussabhāvaṃ.Appattamānasāti appattaṃ anadhigataṃ mānasaṃ yehi te appattamānasā. Mānasanti rāgassa ca cittassa ca arahattassa ca adhivacanaṃ. ‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33) hi ettha pana rāgo ‘‘mānaso’’ti vutto. ‘‘Cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍara’’nti (dha. sa. 6; vibha. 184; mahāni. 1; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 114) ettha cittaṃ. ‘‘Appattamānaso sekho, kālaṃ kayirā janesutā’’ti (saṃ. ni. 1.159) ettha arahattaṃ. Idhāpi arahattameva adhippetaṃ (dha. sa. aṭṭha. 5 kāmāvacarakusalaniddesavārakathā; mahāni. aṭṭha. 1). Tasmā appattaarahattaphalāti attho.Sekhāti kenaṭṭhena sekhā? Sekhadhammapaṭilābhaṭṭhena sekhā. Vuttañhetaṃ – ‘‘kittāvatā nu kho, bhante, sekho hotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hotī’’ti (saṃ. ni. 5.13). Api ca sikkhantīti sekhā. Vuttañhetaṃ – ‘‘sikkhati, sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccati. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhati adhicittampi adhipaññampi sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccatī’’ti (a. ni. 3.86).